03:25 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Latvijā
Saņemt īso saiti
43

Sociālo tīklu lietotāji aktīvi apspriež Latvijas nepilsoņus – kas viņi ir, no kurienes nākuši un kāpēc joprojām nav ieguvuši valsts pilsonību, kurā dzīvo.

RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Latvijas galvaspilsētā 29. augustā notikušās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas sacēla jaunu diskusijas vilni par visnotaļ lielo valsts iedzīvotāju grupu, kuriem nav balsstiesību, – Latvijas nepilsoņiem.

Sociālo tīklu lietotāju vidū viedokļi sadalījās – vieni apgalvo, ka nepilsoņiem vienkārši ir ērti braukāt uz Krieviju bez vīzām, citi apgalvo, ka tie ir uz valsti apvainojušies cilvēki, bet trešie, kuru starp nacionālpatriotiem ir vairākums, ir pārliecināti – nepilsoņi vienkārši neprot latviešu valodu un nevēlas to mācīties.

Piemēram, blogeris, bijušais eirodeputāta kandidāts un valdošās partijas "Jaunā Vienotība" loceklis Dmitrijs Golubevs raksta Twitter, ka "Latvijas nepilsoņi tādi paliek speciāli".

"Esmu izgājis naturalizācijas procesam. Nav grūti. Nav pazemojoši. Cilvēki, kas šobrīd ir nepilsoņi, ir tādi speciāli. Iemesli ir dažādi, taču rezultāts ir viens: viņi mūsu pilsonību negrib. Kāpēc viņiem ir jāmet pakaļ balsstiesības, ja viņi acīmredzami tajās nav ieinteresēti?" ar pārliecības izjūtu atbild Golubevs uz jautājumu, kas ir "nepilsoņi" un kāpēc viņi nenaturalizējas.

​Vairums sekotāju līksmi atbalstīja šo uzskatu, taču bija arī tādi, kas nepiekrita.

"Prasās tomēr objektīvāka informācija par Latvijas sabiedrības vienu no mazāk pamanāmajām grupām. Vecums: lielākoties virs 50. Latviešu valodas zināšanas: sarunvaloda. Nenaturalizēšanās galvenais iemesls: problēmas nokārtot eksāmenu," sniedz statistikas datus par nepilsoņiem politoloģe Iveta Kažoka.

​​"Tāpēc, ka tie nepilsoņi stīvējas ar valsti kā divi auni uz tilta. Kāpēc gan valsts nevar būt tā gudrākā un pārtraukt stīvēšanos?" piedāvāja Jana Simanovska.

​Vēl viens "speciālists" nepilsoņu lietā izrādījās kāds Rinalds Gulbis, kurš sevi dēvē par vēstures skolotāju, teologu un politisko procesu dalībnieku. "Skolotājs" ierosināja sūtīt šos valsts iedzīvotājus palīgskolās.

"Ja tu 30 gadu laikā nespēj iemācīties valodu, tad tev vajag palīgskolu, ne balsstiesības," paziņoja savu "skolotāja" verdiktu Rinalds Gulbis.

​Nacionālpatrioti teologu atbalstīja ne vien ar "Like" (nedaudz mazāk ka 700 cilvēku), bet arī ar atbalstošiem komentāriem. Savu neizpratni pauda vien daži.

"Tīri taisnības labad jāsaka, ka būšana nepilsonim, nenozīmē valodas nezināšanu. Pārlabojiet savu tvītu, jo tas ir pieņēmums un daļēji neprecīzs," centās protestēt Intars.

​​"O,vēl viens nacionāldebīliķis! Nebija redzēts. Pie tam šis vēl ir vēstures skolotājs. Kaitējums, ko šādi alternatīvi apdalītie nodara bērniem, ir 3x lielāks, nekā no parastā apdolbītā NA elektorāta," pauž sašutumu Ivars Lipskis.

​Interesanta diskusija izcēlās arī zem žurnālista Iļjas Kozina tvīta.

"Par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldību vēlēšanās. Vai kāds man varētu paskaidrot, kādēļ Latvijas nepilsoņi nedrīkst vēlēt, bet citu ES valstu pilsoņi drīkst?" provokatīvi painteresējās Kozins.

​​"Iztēlosimies situāciju. Nepilsonis X dzīvo Ogrē pēdējos 50 gadus. Visu šo laiku tur ir strādājis, tērējis naudu u.tml. Tai pašā Ogrē jau vairākus gadus pastāvīgi uzturas, piemēram, Francijas pilsonis. Kāpēc pēdējam ir vairāk tiesību ietekmēt pašvaldības lēmumus?" uzskatāmi skaidro situācijas absurdumu žurnālists.

​​"Nav ne mazākās jausmas. Īpaši saistībā ar ES pilsoņu tiesībām balsot. Tātad UK pilsonis līdz šim gadam varēja balsot, nākamā gadā vairs nevarēs. Vai viņš kļuvis par sliktāku personu? Nē. Vai viņš līdz šim gadam bija kā labāks par Latvijas nepilsoni? Arī nē. Bet balsot varēja," piekrīt dīvainajai lietu kārtībai Rita Ignāte.

​​"Mans galvenais jautājums nepilsonim vēlēšanu sakarā - ja vēlies balsot, tad kādēļ Tu vēl joprojām neesi pilsonis? Man ir divi paziņas nepilsoņi. Abi tekoši runā lat, pilnībā integrējušies. Viens saka, ka šobrīd bezvīzā var ceļot pie radiem uz Rus, bet otram neinteresē politika," atbild žurnālistam Oskars Muksimovs.

​​"Jā, es arī zinu tādus gadījumus. Jautājums gan bija par citu lietu," uzstāj Kozins.

​​"Juridiskie argumenti ir saistīti ar Latvijas valsts kontinuitāti un okupācijas faktu 40. gadā. Okupētās teritorijās aizliegts ievest okupētajā teritorijā cilvēkus no savas teritorijas. Līdz ar to cilvēki, kuri, tāpat kā mans sencis, šeit iebrauca ne savas vainas dēļ, bet tomēr nelegāli, tad šiem cilvēkiem tika radīts atsevišķs veids kā "legalizēties", proti, naturalizēties - nokārtot vēstures un valodas eksāmenu, jo Latvija visupirms ir valsts, kura radīta ar mērķi nodrošināt latviešu kultūras un tautas attīstību," iedziļinājās vēsturē Muksimovs.

​Latvijas jurists un tiesību aizstāvis Aleksejs Dimitrovs minēja juridiskus argumentus.

"ES līgumi uzliek pienākumu ļaut jebkuram ES pilsonim piedalīties pašvaldību vēlēšanās tajā valstī, kur dzīvo. Attiecībā uz bezvalstniekiem un ne-ES valstu pilsoņiem šāda pienākuma nav, katra valsts pati izlemj," paskaidroja viņš.

​2020. gadā Latvijā bija 197 888 valsts nepilsoņu (10,4% Latvijas iedzīvotāju). Aptuveni 65,9% (130 399 cilvēki) ir etniskie krievi. Nepilsoņiem ir ierobežotas tiesības – viņi nevar ieņemt virkni amatu, kā arī piedalīties vēlēšanās un referendumos. Lai iegūtu Latvijas pilsonību, viņiem ir jāiziet naturalizācijas procedūra – jānokārto latviešu valodas un vēstures eksāmens.

Latvijā vairākas reizes tika veiktas plašas aptaujas nepilsoņu vidū attiecībā uz to, kādēļ viņi joprojām nav ieguvuši Latvijas pilsonību. Tostarp, nepilsoņu aptauja tika veikta arī pētījuma "Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze" ietvaros 2012. gadā. Atbilžu vidū uz jautājumu, kādēļ nepilsoņi nevēlas iegūt pilsonību, var izcelt sekojošās: uzskata, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski (25%), nevar nokārtot eksāmenus (21%) vai gaida šīs procedūras vienkāršošanu (17%).

Pēc temata

Nepilsoņiem klājas grūtāk: žurnāliste pastāstīja, kā kārtojusi pilsonības eksāmenu
Krievijas vēstnieks Latvijā: nacionālistiem ir par maz ar nepilsoņiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Vai automātiska pilsonības piešķiršana atnesīs prieku Latvijas nepilsoņiem
Tagi:
sociālie tīkli, nepilsoņi, Latvija

Galvenie temati