07:41 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Latvijā
Saņemt īso saiti
102

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iniciējis virkni grozījumu Zemessardzes likumā. Trešdien tie tiks apspriesti valdības sēdē un tuvākajā laikā iesniegti apstiprināšanai Saeimā.

RĪGA, 1. septembris - Sputnik. Labi zināms, ka Latvijas aizsardzības galvenie pretinieki ir ekonomika un demogrāfija, stāsta avīze "Segodņa". Tāpēc aizsardzības ministrs nolēmis parakņāties dziļāk, meklējot patriotiski noskaņotas rezerves starp senioriem. Līdz šim dienestam Zemessardzē piemērotais maksimālais vecums sastādīja 55 gadus, bet tagad to palielinās līdz 60, atsevišķos gadījumos – līdz 65 gadiem. Tāpat zemessargu ikgadējo sasaukumu laiks varētu pārsniegt līdzšinējās 30 diennaktis.

Piemaksa zemessargiem

Likuma 29. panta trešā daļa paredz pārtraukt līgumu par dienestu Zemessardzē pēc Zemessardzes iniciatīvas, ja pienākumus pilda vienības vajadzībām neatbilstošs zemessargs ar negatīvu dienesta raksturojumu.

Strīdīgs aspekts, kas noteikti raisīs diskusiju, ir izņēmumi no Zemessardzes dienestam piemērotu personu loka un mobilizācija militāras trauksmes gadījumā. Ierobežojums izskatās loģisks valsts, pašvaldības un ostas policijas darbiniekiem (viņi tik un tā pildīs pienākumu ar ieročiem rokās!), valsts drošības dienesta un ieslodzījuma vietu darbiniekiem, tomēr diezin vai vietvaru deputāti piekritīs tam, ka viņus izsvītro no Tēvzemes potenciālo aizstāvju rindām. Galu galā, kas tad vēl var strādāt pašvaldībās, ja ne enerģiski un motivēti vīrieši no provinces, mednieki un ekstremāļi?

Likuma jaunā redakcija dāvā arī tiesības nēsāt Zemessardzes formas tērpu veterāniem, bet pašiem zemessargiem – saņemt piemaksu 30% apmērā par NBS karavīra pienākumu izpildi komandējumā. Tiesa, likumprojekta finansiālā dimensija vēl nav aprēķināta. Tieši tāpat, norādīts Aizsardzības ministrijas anotācijā, sabiedrība neesot izmantojusi iespēju iesaistīties projekta izstrādē. Labi, Pabrika kungs, mēs šo trūkumu labosim.

Divīzija uz zemes

Patlaban Zemessardze ir visnotaļ nopietns teritoriālās aizsardzības formējums ar aptuveni 8000 cilvēkiem. Zemessardzi veido četras brigādes, kas nes Latvijas vēsturisko novadu un Rīgas vārdus. Katrā no tām ir pieci bataljoni.

Rīgas brigādē ir arī rota aizsardzībai no masveida iznīcības ieročiem. Centralizētā pakļautībā ir kiberaizsardzības un speciālo uzdevumu vienības, speciālo psiholoģisko operāciju atbalsta vads, zinātniskais centrs, pētījumu, inovāciju un mācību centrs.

Zemessardzes bruņojumā ir automātiskās šautenes Ak4 (kalibrs - 7,62 mm, Zviedrija) un G36 (5,56 mm, Vācija), ložmetēji MG–3 (7,62 mm, Vācija) un granātmetēji Carl Gustaf (84 mm, Zviedrija). No smagā bruņojuma Zemessardze var palepoties ar zenītraķetēm Bofors L70 (40 mm, Zviedrija) un "zeme-gaiss" tipa tuvā darbības rādiusa raķetēm RBS–70 (Zviedrija). Vienīgā PSRS izstrādātā sistēma – artilērijas ierocis BS-3, kas pieņemts bruņojumā 1944. gadā. Bataljons, kas to izmanto, dislocēts Lūznavā, netālu no Krievijas robežas.

Pēc temata

Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības
Tagi:
Latvija, Kiberdrošība, Zemessardze, aizsardzība

Galvenie temati