13:48 20 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1833
  • RUB89.1439
Latvijā
Saņemt īso saiti
18

Salas novads kļuvis par vēl vienu pašvaldību, kura vērsās Satversmes tiesā ar sūdzību pret administratīvi teritoriālo reformu. Tādējādi, kopējais pašvaldību skaits, kuras vērsušās tiesā, sasniedzis jau 5. Gaidāms, ka prasību skaits turpinās pieaugt.

RĪGA, 29. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc asajām debatēm no 2019. gada rudens līdz 2020. gada vasarai, Saeima ar valdības koalīcijas balsu vairākumu, beidzot, apstiprināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tajā teikts, ka 119 pašvaldību vietā no nākamā gada Latvijā paliks vien 37. Opozīcijas protesti Saeimā (sevišķi skaļi pret valdības ierosināto scenāriju uzstājās Zaļu un zemnieku savienības deputāti, kuriem reģionos ir vislielākais atbalsts) ne pie kā nenoveda. Koalīcijas deputātu vairākums nobalsoja par reformu.

Daļa pašvaldību vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt likumu, taču neveiksmīgi. Reģionu lūgumos prezidents neieklausījās. Un tad pašvaldības vērsās Satversmes tiesā.

Augusta sākumā Satversmes tiesa saņēma prasības no Ikšķiles un Limbažu novadiem. Ikšķiles novads protestē pret Tīnūžu pagasta un pašas Ikšķiles pilsētas teritorijas iekļaušanas Ogres novada sastāvā. Arī Limbažos ir neapmierināti ar gaidāmo sava esošā novada robežu pārdalīšanu – nevēlas atdot topošajam Saulkrastu novadam savu esošo Skultes pagastu.

Augusta vidū sūdzību Satversmes tiesai nosūtīja Carnikavas novada pašvaldība. Saskaņā ar pašvaldības pārstāvja sniegto informāciju, faktiskā Carnikavas novada iekļaušana topošā Ādažu novada sastāvā notikusi ar Satversmes un pašvaldības darbu principu pārkāpumiem, kas ir iekļauti Eiropas Vietējo pašvaldību hartas sastāvā. Lēmums par Carnikavas pašvaldības pievienošanu Ādažu pašvaldībai bija pašmērķis un tika pieņemts bez iespējamo šīs apvienošanas seku novērtējuma un bez pienācīgām konsultācijām ar pašu pašvaldību.

Par to, ka reformas autori – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – ignorēja gan pašvaldību iedzīvotāju, gan vadītāju viedokļus, sūdzējās arī citi novadi un pagasti. Pareizāk sakot, viņu viedokļi tika uzklausīti, taču nekādu efektu tas nedeva.

Ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbībām un Saeimas pieņemto likumu par reformu augustā tiesā vērsās arī Inčukalna pašvaldība.

Un te tiesas pieņemtajām prasībām pievienojās sūdzība no Salas novada. Pašvaldībā uzskata, ka viņus prettiesiski pievieno Jēkabpils novadam. Lēmums pieņemts, neņemot vērā novada iedzīvotāju domas. Tas neatbilst arī Satversmei un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, uzskata novadā. Satversmes tiesa pieņēma lēmumu uzsākt lietu par Salas novada sūdzību.

Ņemot vērā, ka ar lūgumu neizsludināt likumu par administratīvo reformu pie prezidenta vērsās 48 Latvijas pašvaldību pārstāvji, var sagaidīt, ka šādu prasību skaits pieaugs. Taču pagaidām situācija attīstās pilnā atbilstībā ar to prognozi, kuru augusta sākumā izteica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, atbildot uz jautājumu par to, kuras pašvaldības varētu vērsties pēc aizsardzības Satversmes tiesā: "…Pašvaldības, katrai vērtējot savu situāciju, pieņemt lēmumu par vēršanos Satversmes tiesā. Limbaži – bija, tagad – Ikšķile… Pēc tam Salacgrīva, Carnikava, Varakļāni, Kandava, Inčukalns, bet, varbūt, vēl kaut kāds novads, kur jau publiski tika paziņots par to, ka viņu intereses nav ievērotas, un neatbilst Satversmei."

Pēc temata

Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Novadu reforma ir sašķēlusi Latviju: kur ar Pūces projektu ir neapmierināti visvairāk
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Suiti pret reformu: Alsungas novads nav gatavs apvienoties
Tagi:
novadu reforma

Galvenie temati