22:50 23 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1692
  • RUB89.7875
Latvijā
Saņemt īso saiti
20

Gandrīz trešā daļa ģimenes ārstu Latvijā jau ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, gandrīz katram desmitajam ir virs 70 gadiem.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādi ir pieejami ģimenes ārstu pakalpojumi – vienos reģionos ārstu prakses ir pārpildītas, citos ārstu tūlīt jau dosies pensijā, vēsta Latvijas Radio.

Vidējais prakses apmērs ir 1557 pacienti, taču tā nav robeža. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir piecas ģimenes ārstu prakses, kur ir vairāk nekā 4000 pacientu. Pirmā un otrā vieta – attiecīgi 6382 un 6082 pacienti – atrodas Vidzemē, kur atrodas piecas no desmit lielākajām praksēm valstī.

Taču tā nav tikai reģionāla problēma – pārpildītu prakšu pietiek arī galvaspilsētā. Te, piemēram, atrodas trešā lielākā prakse valstī – ģimenes ārstam ir 4400 pacienti.

Engures novadā – 3686 cilvēki uz vienu ģimenes ārstu. Tur esošās Smārdes iedzīvotāji sarunā ar žurnālistiem paziņoja, ka viņus apmierina pakalpojumu pieejamība. Kaimiņu Lapmežciemā domas dalās: kāds problēmas nesaskata, kāds pierakstās pie ārsta citā novadā.

Engures novada domes vadītājs Normunds Važa skaidro, ka daļa vietējo iedzīvotāju, izmantojot tuvumu galvaspilsētai, iet pie Rīgas ārstiem. Viņš uzskata, ka ģimenes ārstu reģionā pašlaik pietiek, tomēr atzīst, ka nepieciešamības gadījumā atrast speciālistu varētu būt grūti. Patlaban, pēc viņa sacītā, reģionā ir divi ārsti no Rīgas: viņi dzīvo galvaspilsētā, taču katru dienu brauc uz novadu.

Savukārt Engures novada ģimenes ārsti brauc palīdzēt kaimiņu reģioniem, piemēram, uz Jaunpili, kur nav kas strādā uz vietas. Atzīmēsim, ka tas neietilpst viņu pienākumos: ģimenes ārstam ir tiesības atteikties reģistrēt pacientu, kurš atrodas ārpus viņa darba rajona, kā arī ārstam jau ir pilna prakse – 800 bērni vai 1800 pieaugušie.

Taču praksē jebkurā gadījumā ir jāreģistrē, piemēram, bērnus, kuri dzīvo rajonā, kurā strādā ārsts, kā arī pacientu bērni. Ja praksē ir vairāk par 2,4 tūkstošiem pacientu, tad obligāti ir jābūt ārsta palīgam, ja tur nav nolīgts interns. Turklāt praksei ir jābūt atsevišķām telpām, kur strādā pārējie prakses speciālisti.

Vēl viena problēma, kas tiešā veidā ir saistīta ar palīdzības pieejamību, ir ģimenes ārstu vecums. Šī gada 1. aprīlī līgumus ar Nacionālo veselības dienestu noslēdza 1275 ģimenes ārsti. Gandrīz trešā daļa jau ir sasniegusi pensionēšanās vecumu, gandrīz katram desmitajam ir vairāk nekā 70 gadi. Aknīstē, Skrīveros un Neretā pusei ģimenes ārstu jau ir 70 gadi.

Deviņpadsmit Latvijas reģionos nav neviena ģimenes ārsta.

"Reģionos ir lielas problēmas ar ģimenes ārstu trūkumu. Iemesli ir dažādi. Pirmkārt, lauku ģimenes ārstu darbs ir specifisks, nedaudz atšķirīgs no kolēģu darba pilsētās. Viens no kritērijiem, ka ģimenes ārsts ar savu komandu laukos ir izolēti. Un tā ir visas pasaules lauku ģimenes ārstu iezīme, ka viņiem ir jāuzņemas lielāka atbildība, vairāk darbu pašiem jāzina. Bet galvenais – liela daļa jauno ģimenes ārstu negrib iet uz reģioniem, jo tā infrastruktūra, ko piedāvā Rīga, ir ļoti atšķirīga. Un tā tas ir arī daudzās citās pasaules valstīs, pilsētās un laukos," saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa uzskata, ka teorētiski varētu ierobežot pacientu skaitu un ieviest "regresa koeficientu", lai praksei būtu neizdevīgi ārstēt pārāk daudz cilvēku. Taču praksē tas nav iespējams, jo nav alternatīvas – sevišķi laukos, kur ārstu nepietiek. Un atsevišķiem Latvijas iedzīvotājiem nāktos palikt bez medicīniskās palīdzības.

Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, uzskata, ka ārstu trūkums ir saistīts ar pārāk lielajām praksēm. Tas ietekmē arī kvalitāti, taču nereti – sevišķi laukos – nav atlernatīvas.

"Ideāli būtu, ja būtu ģimenes ārstam 1500 [pacienti]. Kāpēc tik daudz vienam ģimenes ārstam lauku reģionos? Tas noteikti ir saistīts ar to, ka tur ir viens ģimenes ārsts un tur visi ir spiesti reģistrēties. Rīgā vairāk pacienti grib reģistrēties, jo varbūt tas ir labs ārsts, un ārsts tikai piereģistrē. Bet, protams, ja ir lielas prakses, pie 3000, tad ir jāšaubās, vai šis ģimenes ārsts spēj visus pacientus kvalitatīvi apkalpot," atzīmēja Veide.

Veselības ministrijā atzīst, ka problēma pastāv.

"Ir divi aspekti: lielās prakses un arī ģimenes ārstu novecošanās. Šie aspekti ir kopā jāskatās, jo tur, kur ir lielas prakses, tās veidojas, ja ģimenes ārsts aiziet pensijā un viņa vietā neviena nav. Un arī diezgan liels ir to ģimenes ārstu īpatsvars, kuru vecums ir 63 gadi un vairāk," atzīmēja Veselības ministrijas pārstāve Ineta Būmane.

Pēc viņas sacītā, ministrijā detalizēti analizēs, kā ir organizētas ģimenes ārstu prakses, lai saprastu, kādus ārstu pienākumus var nodot citiem prakses darbiniekiem. Ministrija cer, ka tas ļaus gan mazināt ārstu slodzi, gan uzlabot ārstēšanas kvalitāti.

Pēc temata

Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
"Piemetīs klāt" 40 eiro: no 1. septembra skolotājiem pacels algas, bet ne visiem
Tagi:
pensionāri, ārsts, ārsti

Galvenie temati