17:57 09 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1817
  • RUB86.9753
Latvijā
Saņemt īso saiti
29

Līdz ar pandēmijas sākumu divas trešdaļas Baltijas valstu iedzīvotāju sāka pirkt tikai pirmās nepieciešamības preces.

RĪGA, 28. jūlijs – Sputnik. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju 65% Igaunijas iedzīvotāju samazināja savus ikdienas izdevumus – tas ir augstākais rādītājs Eiropā, liecina kompānijas Intrum pētījums.

Tāpat izdevumus samazinājuši Francijas (47% respondentu) un Īrijas iedzīvotāji (46%). Rādītājs virs Eiropas vidējā (36%) bija arī Latvijai (42%) un Lietuvai (38%). Vismazāk pandēmija ietekmēja patērētāju paradumus Ungārijā (21%), kā arī Austrijā, Dānijā un Vācijā (23%).

"Ņemot vērā to, ka absolūtais vairākums respondentu Igaunijā (79%) ir neapmierināti ar savām iespējām katru mēnesi atlikt naudu, savukārt 32% vispār neatliek naudu katru mēnesi, var saprast, kādēļ sakarā ar Covid-19 nācies apgriezt izdevumus. Tagad ir pienācis labs brīdis pārskatīt savus patērēšanas paradumus un, ja ienākumi ļauj, nokārtot parādus, lai atjaunotu kontroli pār savām finanšu lietām," sacīja Ilva Valeika, Intrum izpilddirektore Baltijas valstīs.

Līdz ar pandēmijas sākumu divas trešdaļas Baltijas valstu iedzīvotāju sāka pirkt tikai pirmās nepieciešamības preces. Igaunijā šāda pieeja vairāk ir izplatīta sieviešu vidū (73%), vīrieši tam seko retāk (53%). Latvijā pirkumus ierobežojošo sieviešu daļa sastāda 69%, savukārt vīriešiem 55%. Tikmēr Lietuvā šādas dzimumu atšķirības nav atzīmētas.

Igaunijā cilvēki vecuma grupā 22-37 gadi ir izvēlīgāki savos pirkumos – 57% respondentu rūpīgi domā par saviem pirkumiem. Taču visjaunākajā vecuma grupā Igaunijā un Lietuvā (18-21) tikai puse respondentu pērk tikai pirmās nepieciešamības preces. Citāda  aina veidojas Latvijā – 75% jaunākās vecuma grupas pārstāvju pērk tikai to, kas viņiem ir nepieciešams.

"Saskaņā ar aptauju, jaunieši Igaunijā un Lietuvā mazāk uztraucas par saviem patēriņa paradumiem. Tā kā daudzi no viņiem ir atkarīgi no vecāku ienākumiem, viņi ne uzreiz spēj apzināties zemāku vecāku ienākumu vai pat īslaicīgā bezdarba sekas. Tas radīs vēl lielāku spiedienu uz ģimeņu finansēm, un šobrīd ir svarīgi apspriest situāciju savā starpā, vēl jo vairāk tāpēc, ka netiek izslēgts otrais Covid-19 vilnis," piebilda Ilva Valeika.

Neskatoties uz to, patērētāju paradumi Igaunijā ir ātri atjaunojušies: saskaņā ar Igaunijas Statistikas departamenta datiem, mazumtirdzniecības apgrozījuma maijā bijis teju tāds pats, kā 2019. gada maijā, gada skatījumā samazinoties vien par 1%. Izaugsme lielākoties notikusi uz mājsaimniecības preču, sadzīves tehnikas, iekārtu un būvmateriālu rēķina, kā arī tādām preču grupām, kā datori un to aksesuāri, grāmatas, sporta preces spēles, rotaļlietas, ziedi, augi un tml. Tai pat laikā, piemēram, ienākumi no pārdošanām tekstila, apģērbu un apavu veikalos maijā ir samazinājušies par 22%.

Pēc temata

Latvijas ģimeņu izdevumi: alkoholam tērē vairāk, nekā mācībām
Pandēmija nav atnākusi viena: kādi pārbaudījumi vēl gaida šogad
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Tagi:
nauda, Baltija

Galvenie temati