RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. Vairāk nekā 600 ārsti un medicīnas māsas jau pārcēlušās uz reģioniem saskaņā ar mediķiem paredzēto kompensāciju programmu, tomēr Ludzā un Krāslavā tas nav manīts, stāsta Latvijas radio Latgales studija.
2017. gada nogalē Latvijā darbu sāka projekts, kas saistīts ar veselības aprūpes personāla piesaisti reģioniem. Līdz 2023. gadam reģioni plāno piesaistīt 1420 ārstus un māsas, šobrīd noslēgti 627 līgumi. Programmā var piedalīties gan jaunie speciālisti, gan strādājošie mediķi.
Mediķis saņem vienreizējo izmaksu, kuras apmērs ir atkarīgs no vairākiem kritērijiem, piemēram, viņa kvalifikācijas un ģimenes locekļu skaita, stāsta ministrijas pārstāve Barbara Alite.
Piemēram, ja medicīnas māsa pārceļas darbā uz reģionu viņai pienākas kompensācija par darbu reģionā. To rēķina no 692 eiro – tā ir māsas zemākā alga – un pareizina ar pieci. Par katru ģimenes locekli – vēl viena mēnešalga. Piemēram, ja ir vēl divi ģimenes locekļi, kompensācija var sasniegt 10 tūkstošus, ja ģimenes nav, viņas kompensācija veidos apmēram 7 tūkstošus, pastāstīja ierēdne.
Trešā daļa mediķu projektā (223 cilvēki) izvēlējušies Latgali, taču lielākā daļa viņu vidū devuši priekšroku lielajām pilsētām, piemēram, Daugavpilij. Maz ir gribētāju pārvelties uz citām vietām. Piemēram, Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks atzīmē, ka neviens nav interesējies par darba iespējām pie viņa.
Viņš atceras, ka pēdējais ārsts darbā Krāslavas slimnīcā ieradies 1994. gadā. Neviens nav braucis jau 26 gadus! Viņa slimnīcā strādā vecā komanda, speciālistus piesaista no malas pacientu pieņemšanai, konsultācijām, izmeklēšanai. Viņš atklāti atzīst, ka situācija ir slikta: viss nepieciešamais ir, aparatūra ir, nav tikai gribētāju.
Neviens nav pārcēlies arī uz Ludzu. Vietējās slimnīcas vadītājs Juris Atstupens atzīmēja, ka viens no iespējamiem interesentu trūkuma iemesliem ir neliels darba apjoms.
Jaunie speciālisti cenšas apvienot ambulatoro pieņemšanu ar darbu stacionārā, bet Ludzā tādas iespējas gandrīz nav. Pagaidām viņiem ārstu pietiekot, jo daudz kas ir slēgts, tāpēc speciālistu un vidējā medicīnas personāla pietiek. Tomēr laiks iet, cilvēki noveco, lielākā daļa sasnieguši pensijas vecumu. Atstupens bija noraizējies par to, ka nav vērojama paaudžu maiņa.
Preiļu slimnīcā programmas ietvaros strādā divi cilvēki. Pērn kompensācijas saņēma fizioterapeits un māsa, kuru dzīve agrāk bija saistīta ar Preiļu novadu, stāsta slimnīcas valdes locekle Skaidrīte Žukova.
Viņa konstatēja, ka neviens nav interesējies un zvanījis – abi jaunie speciālisti agrāk bijuši saistīti ar Preiļiem, dzīvojuši šeit un tagad atgriezušies. Viņa atklāja, ka slimnīcai vajadzīgas viena vai divas māsas, kas varētu atjaunot resursus, tomēr iestāde plāno atvērt jaunu nodaļu, tātad speciālisti būs vajadzīgi.
Viens no kompensācijas saņemšanas noteikumiem ir darbs ar pilnu slodzi piecus gadus. Nebūt ne visas slimnīcas tādus kritērijus nodrošina, skaidroja Veselības ministrijas pārstāve Barbara Alite.
Pagaidām nelielās slimnīcas piesaista jaunos speciālistus ar pašvaldības stipendijām un piedāvā dienesta dzīvokļus. Tādējādi cerēts tuvākajā laikā piesaistīt jaunos ārstus Krāslavā un Preiļos.
