17:43 09 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1817
  • RUB86.9753
Latvijā
Saņemt īso saiti
Olimpiāde 80 (12)
99

Dainis Kūla ne tikai ielauzās PSRS olimpiskajā izlasē burtiski spēļu priekšvakarā, bet arī pirmais starp Latvijas cilmes sportistiem izcīnīja zeltu.

RĪGA, 22. jūlijs - Sputnik, Vladislavs Fedotovs. Pirmo zelta medaļu starp PSRS izlasē iekļautajiem sportistiem no Latvijas 1980. gada Olimpiskajās spēlēs iekaroja 21 gadu vecais vieglatlēts Dainis Kūla. Viņš ir šķēpa metējs, leģendārā Jāņa Lūša aizsākto Latvijas šķēpa metēju lielisko tradīciju turpinātājs.

Kūla ielauzās izlasē burtiski Olimpiādes priekšvakarā. Ar šķēpa mešanu viņš sāka nodarboties tikai 15 gadu vecumā un sešu gadu laikā nogāja ceļu no iesācēja līdz olimpiskajam čempionam. Pie tam viņš nebija izcīnījis uzvaras nekādās lielas sacensībās, toties gandrīz vienmēr nevainojami piedalījās atlases turnīros.

Interesanti, kā Dainis psiholoģiski sakāva sāncenšus: viņš mēdza atnākt uz stadionu ikdienas apģērbā, it kā no pastaigas, lai arī iepriekš nopietni iesildīja muskuļus un izvingrojās. Pēc tam viņš sakāva sāncenšus pirmajā mēģinājumā. Iedarbojās gandrīz vienmēr. Piemēam, 1980.gada maijā, kad Kūla cīnījās par vietu PSRS komandā, - 90,30 m! Pēc Jāņa Lūša Dainis bija pirmais, kam PSRS izdevies ar šķēpu pārvarēt 90 metru attālumu.

Олимпийский чемпион, победитель Кубка мира, Всемирной Универсиады в метании копья Дайнис Кула
© Sputnik / Сергей Киврин
Olimpiskais čempions, Pasaules kausa ieguvējs, Pasaules Universiādes uzvarētājs šķēpa mešajā Dainis Kūla

Redzot tik iespaidīgu spēku demonstrāciju, PSRS izlases treneri pārtrauca strīdus par to, vai vajadzētu latviešu atlētu iekļaut komandā. Maskavā viņu gan vēl uzskatīja par "tumšo zirdziņu", jo lielas starptautisku uzvaru pieredzes viņam nebija, atšķirībā no komandas biedriem – 29 gadus vecā Aleksandra Makarova vai 24 gadus vecā igauņa Heino Pūste. Piedevām vēl tradicionāli spēcīgie vācieši, 1978. gada Eiropas čempionāta bronzas laureāts Volfgangs Hanišs, spēcīgie somi un neparedzami ungāri. Starp citu, Ungārijas izlasē bija Miklošs Nemets, 1976. gada Olimpisko spēļu čempions un 1980. gada aprīlī iegūtā pasaules rekorda (96,72 m!) īpašnieks Ferencs Paragi.

Kvalifikācijā 26. jūlijā labākais bija Paragi (88,76), Hanišs uzrādīja otro rezultātu (85,82). Kūla jau pirmajā mēģinājumā sasniedza 85,76m rezultātu un atlasē ieņēma trešo vietu, atsakoties no diviem nākamajiem mēģinājumiem.

Fināls notika nākamajā dienā, un Dainim bija iemesls satraukumam. Viņa parastā taktika – visa uzmanība pievērsta pirmajam metienam, - šoreiz neizdevās. Vēl vairāk, izgāzās arī otrais mēģinājums. Līdera vietu ieņēma Hanišs (86,72), otrais bija Pūste (86,10). Pēc trešā metiena finālistu skaits no duča saruka līdz astoņiem. Šajā brīdī Dainim beidzot izdevās pārvarēt satraukumu un panākt skaistu rezultātu - 88,88. Tagad līdera vieta piederēja viņam!

Ceturtajā mēģinajumā Latvijas atlēts ar 91,20 m rezultātu visus piespieda pie sienas. Vēlāk noskaidrojās, ka tovakar neviens nav pārspējis 90 metru robežu. Ar pēdējo metienu otro vietu izdevās izcīnīt Makarovam (89,64), kura dēls Sergejs vēlāk arī kļūs par pazīstamu šķēpa metēju un divas reizes kāps Olimpisko spēļu pjedestālā – Sidnejā un Atēnās, taču abas reizes viņam tiks tikai bronza. Bet Dainis Kūla palika pēdējais PSRS olimpiskais čempions šķēpa mešanā. Par uzvaru Maskavā Dainis saņēma divistabu dzīvokli Ventspilī, mēbeļu kombināts uzdāvināja skapi, veikals – televizoru "Berezka". Atlēts vēl ilgi un sekmīgi uzstājās par izlasi, ieguva bronzas medaļu 1983. gada Pasaules čempionātā, uzvarēja divās Universiādēs, četrus gadus pēc kārtas guva uzvarētāja laurus PSRS čempionātā, tomēr politika neļāva viņam piedalīties otrajā Olimpiādē un aizstāvēt titulu Losandželosā. Mazliet vēlāk Dainis guva elkoņa traumu un drīz vien karjeru beidza.

No 90. gadu vidus Kūla strādā dārzkopībā, bet 50 gadu vecumā nolēma piedalīties veterānu čempionātā un ieņēma tur 2. vietu. Toreiz viņš atkal izjuta satraucošās emocijas un adrenalīnu. Tagad, ja iespējams, piedalās līdzīgās sacensībās. Šogad diemžēl gan Eiropas čempionāts martā, gan jūlijā ieplānotais veterānu čempionāts Kanādā tika atcelti.

Par Maskavas Olimpiādes lieliskajām vēstures lappusēm un Latvijas lomu tajās lasiet Sputnik specprojektā.

Temats:
Olimpiāde 80 (12)

Pēc temata

Kā Latvijā izdomāja Maskavas Olimpiādes emblēmu
Ihtiandrs no Jelgavas: kā Arsens Miskarovs izcīnīja trīs medaļas vienā Olimpiādē
Tagi:
Latvija, Maskava, olimpiāde

Galvenie temati