12:15 06 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1854
  • RUB86.3692
Latvijā
Saņemt īso saiti
Olimpiāde 80 (12)
42

Vēl pirms 1980. gada Spēļu sākumā Latvijai parādījās savs pirmais čempions – jaunais mākslinieks no Rēzeknes Vladimirs Arsentjevs, kurš kļuva par Maskavas Olimpiādes emblēmas autoru.

RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik, Vladislavs Fedotovs. XXII Vasaras Olimpisko spēļu emblēmas autors ir mākslinieks no Rēzeknes Vladimirs Arsentjevs. Tieši viņa variants beigās tika atzīts par labāko no vairāk nekā 26 tūkstošiem skiču.

Emblēmas izvēle nav vienkārša un laikietilpīga lieta. Pats konkurss (turklāt atvērtais) tika izsludināts 1975. gada maijā. Organizatori aicināja izmēģināt savus spēkus visus gribētājus (no profesionāļiem līdz pat amatieriem). Emblēmas projektā bija jābūt olimpiskajiem apļiem, Maskavas un Olimpiādes gada (1980) norādījumiem, un bija nepieciešams arī lakoniskums kopā ar skaidru grafiku, lai pēcāk to varētu izgatavot nozīmīšu, grafisko spiedumu izgatavošanai un preču marķēšanai.

Подготовка к Олимпиаде 1980 года. На фоне - эмблема Олимпиады
© Sputnik / Яков Берлинер
Gatavošanās 1980. gada Olimpiādei. Fonā – Olimpiādes emblēma

Sākumā atsauksme izrādījās ne tik aktīva, cik būtu gribējies. Vasaras beigās "Olimpiāde-80" organizatoru komiteja saņēma vien pusotru tūkstoti topošās emblēmas skiču un neko labu starp iesūtītajiem darbiem neatrada. Pēcāk 75. gada septembrī tika izdots dekrēts par slēgta konkursa rīkošanu Spēļu oficiālās emblēmas izveidošanai, kurā tiks iesaistīti PSRS Mākslinieku savienības locekļi. Starp desmitiem uzaicināto uz pretendentu "slēgto pasākumu" bija divi Latvijas pārstāvji – Aleksandrs Stankēvičs un Gunārs Kirke. Mēneša laikā viņiem bija jāprezentē komisijas izvērtēšanai savi projekti. Žūrijai par brīnumu arī šī skate nedeva rezultātu, tādēļ bija nolemts "nepiešķirt dalībniekiem prēmiju".

1976. gada februārī joprojām nebija gatava lēmuma. Tad "Olimpiāde-80" organizatoru komiteja nolēma: uzticēt visu vienam no slēgtā konkursa dalībniekiem Valērijam Akopovam (kombināta "Progmrafika" galvenajam māksliniekam). Palīgā viņam tika doti divi dizaineri Igors Kravcovs un Vasīlijs Djačenko, pēc kā viņiem tiek dots uzdevums: atlasīt dažus variantus no konkursā iesūtītajām skicēm un izstrādāt beigās 1980. gada Spēļu oficiālo emblēmu. Par pamatu tika paņemts 25 gadus vecā mākslinieka no Rēzeknses Vladimira Arsentjeva darbs, kurš attēloja Kremļa Spasskaja torni no skrejceliņiem.

Художник-оформитель, автор эмблемы Олимпиада-80 Владимир Арсентьев пишет этюд
© Sputnik / Птицын
Mākslinieks-noformētājs, "Olimpiāde-80" emblēmas autors Vladimirs Arsentjevs raksta skici

Pēc trīs mēnešiem presē parādās oficiāls paziņojums: Par Vissavienības 1980. gada Spēļu oficiālās emblēmas konkursa uzvarētāju pasludināts Vladimirs Arsentjevs. Savu skici viņš nosūtīja pēdējā konkursa dienā (1975. gada 31. decembrī), un beigās šis darbs izrādījās labākais no vairāk nekā 26 tūkstošiem iesūtīto variantu. Arī konkursa dalībnieku ģeogrāfija izrādījās plaša – tur bija autori no PSRS, Ungārijas, VDR, Polijas, Čehoslovākijas, VFR, Indijas, Kanādas, Kubas un pat Mali.

Jūlijā 78. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Monreālā Arsentjeva emblēma beidzot tika apstiprināta par oficiālo Maskavas Olimpiādes-80 logotipu.

Tobrīd Arsentjevs, kuram aiz pleciem jau bija dienēšana armijā, pabeigta Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskola un mākslinieka-noformētāja darbs Baltijas Dzelzceļa Rēzeknes ceļa distancē, nolēma doties uz Maskavu un iestāties prestižajā Stroganova Maskavas valsts mākslas un rūpniecības augstskolā. Pēc mākslinieka atmiņām, par savu uzvaru konkursā viņš uzzināja iestājeksāmenu laikā, kurus, kā viņš apgalvoja, kārtoja vispārējā kārtā. Un Stroganova augstskolai bija Padomju Savienības labākās mācību iestādes slava grafisko dizaineru apmācīšanā. Un Akopovs ar Djakonovu, kuri pilnveidoja Arsentjeva emblēmu, jāpiebilst, bija šīs mācību iestādes pasniedzēji.

Lūk tā, vēl pirms 1980. gada Spēļu sākuma, Latvijai parādījās savs pirmais olimpiskais čempions – Vladimirs Arsentjevs. Par uzvaru Vissavienības konkursā viņam tika piešķirta prēmija 1000 rubļu apmērā. Starp citu, izņemot Rēzeknes mākslinieka darbu, žūrija ar naudas balvām atzīmēja vēl trīs dalībniekus – Maskavas arhitektu Viktoru Pudakovu (500 rubļu prēmija), kā arī Ļeņingradas māksliniekus Vitāliju Kubaševski un Evelīnu Černišovu (250 rubļi uz abiem). Vēl pieci cilvēki saņēma mierinājuma prēmijas 100 rubļu apmērā. Turpmāk viņu darbi arī tika izmantoti piemiņas nozīmītēs, plakātos un suvenīru produkcijā, kas bija veltīta "Olimpiādei-80".

Сувенирная шкатулка с символикой Олимпиады-80, выполненная мастерами Косовского производственно-художественного объединения Гуцульщина
© Sputnik /
Suvenīra lādīte ar Olimpiādes-80 simboliku, kuru izgatavoja Kosovas Ražošanas un mākslas apvienības "Gucuļščina" meistari

P.S. Pirms kādiem 15 gadiem parādījās vēl viens pretendents uz Maskavas olimpiskās emblēmas autortiessībām – Ukrainas Geničeskas rajonā dzimušais, Partizani ciema iedzīvotājs Viktors Ņikitčenko. Viņš apsūdzēja Vladimiru Arsentjevu plaģiātismā, ka mākslinieks no Latvijas it kā noskatījis no viņa ideju un beigās īstenoja to. Runājot par Ņikitčenko darbu, tad, pēc viņa sacītā, viņš toreiz nepaspēja nosūtīt savu skici konkursam, savukārt pēc tā rezultātu paziņošanas sāka rakstīt visām instancēm: "Sovetskij sport", "Olimpiāde-80" organizatoru komitejai, PSRS Ģenerālprokuratūrai un pat personīgi Leonīdam Brežņevam. Tiesa, tam visam īpaši neticas (pirmām kārtām plaģiātismam), tādēļ oficiālais XXII Olimpisko spēļu logotipa autors joprojām ir un paliek Arsentjevs. Taču neko būtisku, pēc kolēģu stāstītā, kopš tā laika viņš nav radījis.

Par citām Maskavas Olimpiādes vēstures krāšņajām lappusēm un par Latvijas iedzīvotāju lomu tajā lasiet krievu valodā Sputnik speciālajā projektā

Temats:
Olimpiāde 80 (12)
Tagi:
olimpiāde

Galvenie temati