RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Biedrība "Elektronisko Sakaru Komersantu Asociācija" (ESKA) un biedrība "Latvijas Elektronisko Komunikāciju Asociācijas" (LEKA) nosūtīja prezidentam Egilam Levitam vēstuli ar lūgumu nodot atkārtotai apspriešanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi Elektronisko Plašsaziņas līdzekļu likumā", raksta Focus.lv.
Norādītās organizācijas pārstāv 26 valsts kabeļtelevīzijas operatoru intereses.
Pēc vēstules autoru domām, grozījumi elektronisko PSL likumā, kuriem jāveicina Latvijas informācijas telpas stiprināšana, savus mērķus nesasniegs. Turklāt likuma anotācijā nav nedz atsauču uz kaut kādiem pētījumiem, nedz uz statistiku vai ekspertu viedokli, kas apstiprinātu, ka valoda kā tāda var apdraudēt Latvijas nacionālo drošību vai mazināt tās piederību pie Eiropas kopējās kultūras telpas.
"Valoda ir cilvēku savstarpējās komunikācijas veids, un vairāk nekā septiņi miljardi pasaules iedzīvotāju runā vairāk nekā 7000 valodās. Šķiet, ka Latvija ir pirmā valsts pasaules demokrātiskajā daļā, kura, nu jau ar likuma normu grasās noteikt, ka valoda ir drauds," atzīmē ESKA valdes priekšsēdētājs Andrejs Čemodanovs.
"Valoda nedrīkstētu būt ierobežojums pēc būtības. Tas, kas gan varētu būt ierobežojums, ir saturs, radīts kādā no valodām, ja tas var tikt kvalificēts kā apdraudējums," uzsver LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.
Tāpat LEKA un ESKA uzskata, iepriekš minētā likuma 19. panta 12.1. daļa, kura satur prasību, lai vismaz 80% apraides notiek ES valodās, ir pretrunā ar Satversmi un ierobežo vārda brīvību, īpašuma tiesības un nacionālo minoritāšu pārstāvju tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabīgumu.
Savā vēstulē organizācijas atsaucas uz Lietuvas pieredzi: būtībā ļoti līdzīgi grozījumi tika nodoti izvērtēšanai ES tiesā, kura nosprieda, ka šāda veida ierobežojumu ieviešanai jāatbilst normām, kuras aizstāv vārda brīvību un uzņēmējdarbību.
Turklāt LEKA un SEKA izteikušas bažas sakarā ar to, ka grozījumi iedragās Latvijas operatoru konkurētspējas un veicinās pirātiskā satura attīstību.
"Jau īstermiņā varam prognozēt, ka izsludinot šos grozījumus, Latvijā reģistrēto legālo operatoru skaits samazināsies, cilvēki zaudēs legālu darbu, valsts- nodokļus. Patlaban izskatās, ja valsts, ja tā var teikt, grūž tos skatītājus, kuri skatās saturu krievu, ukraiņu, baltkrievu un citās ne ES valodās kļūt par satura "pirātiem"," skaidro Čemodanovs.
Savā uzrunā prezidentam organizācijas lūdz atkārtoti izskatīt jautājumu Saeimā, iesaistīt apspriešanā arī nozares ekspertus un novērtēt visus riskus.
