19:59 24 Janvāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2158
  • RUB91.1009
Latvijā
Saņemt īso saiti
44

Venēcijas komisijas viedoklis īsumā: privātskolām ir jādod brīvība, valsts skolās viss ir kārtībā, kamēr nav pierādīta negatīva ietekme uz kvalitāti, pastāstīja jurists Aleksejs Dimitrovs.

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Publicēts Venēcijas komisijas viedoklis par izglītības valodām Latvijā. Par komisijas galvenajiem slēdzieniem pastāstīja Eiropas Parlamenta jurists, "zaļo" frakcijas konsultants Aleksejs Dimitrovs.

Decembrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Līdztiesības un nediskriminācijas komiteja pieprasīja Venēcijas komisijā novērtēt Latvijas likumdošanu mazākumtautību izglītības aspektā. Venēcijas komisija kā EP eksperti izvērtē nacionālo likumu atbilstību demokrātijas un cilvēktiesību principiem.

"Publisko skolu aspektā komisija secināja, ka valstij ir tiesības palielināt mācību daļu valsts valodā, lai mazākumtautības labāk apgūtu valsts valodu. Tā atzina, ka nevar novērtēt, cik lielā mērā iedarbīgi būtu citi pasākumi, ja netiek palielināta šī daļa, tomēr atgādināja, ka daļējas mācības mazākumtautību valodā jebkurā gadījumā ir jāsaglabā.

Novērtējot mācību daļu mazākumtautību valodās bērnudārzos, komisija norādīja, ka tā nepārprotami nav pietiekama, un ieteica mainīt Ministru kabineta noteikumus. Savukārt sākumskolu proporcija 50/50 un 80/20 ir pietiekami elastīga, taču nāktu par labu tiesiskās garantijas tam, ka ir pietiekams skolu skaits, lai apmierinātu pieprasījumu mācībām mazākumtautību valodās. Arī vidusskolā likuma norma ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu iespējas labi apgūt mazākumtautību valodas, tomēr ir jāseko kvalitātei.

Kas attiecas uz privātskolām, komisija atgādināja Latvijai saistības, ko paredz Pamata konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību un aicināja atbrīvot privātskolas no obligātās mācību daļas latviešu valodā. Vienlaikus varasiestādes var prasīt, lai privātskolas nodrošinātu to pašu latviešu valodas zināšanu līmeni, ko prasa publiskajās skolās. Šis secinājums attiecas arī uz privātajām augstskolām – ieteikts ļaut lasīt lekcijas mazākumtautību valodās vai vismaz paplašināt programmas mazākumtautību valodās valsts augstskolās.

Visbeidzot komisija atgādināja, ka pati galvenā ir izglītības kvalitāte. Tāpat kā Satversmes tiesa 2005. gadā, tā aicināja valsti nodrošināt izglītības kvalitātes monitoringu, lai kontrolētu, vai reformas neatstās negatīvas sekas, un ieviestu nepieciešamos grozījumus," Dimitrovs pastāstīja savā lapā Facebook.

Viņš atzīmēja, ka komisijas viedoklis sniedz būtisku atbalstu tiem, kuri iesniedz prasības Eiropas cilvēktiesību tiesā jautājumā par privātskolām. Taču prasībās par publiskajām skolām nāksies pierādīt, ka jaunās proporcijas būtiski ietekmēs izglītības kvalitāti.

"Patiesībā Saeimai nāktos steigšus grozīt likumu, lai dāvātu rīcības brīvību privātskolām un augstskolām, kā arī organizētu kvalitātes monitoringu. Tomēr diezin vai ir vērts uz to cerēt ar tagadējo koalīciju," secināja jurists.

Pēc temata

KF ĀM aicina Latviju sniegt iespēju krievu skolēniem mācīties krievu valodā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Liek krievu bērniem un skolotājiem runāt latviski: par "idiotisma kalngalu" Latvijā
Tagi:
krievu valoda, krievu skolas, skola, Latvija, izglītība

Galvenie temati