13:04 29 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Latvijā
Saņemt īso saiti
32

Spriežot pēc politikas tranzīta jomā, sapņot Latvijā prot, tikai ar rezultātu sasniegšanu rodas problēmas, paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa pēc atceltā dzelzceļu elektrifikācijas projekta revīzijas rezultātu apkopošanas.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Lai arī politiķi bieži vaino elektrifikācijas projekta atcelšanā ģeopolitisko situāciju, pie šāda iznākuma novedušas arī Satiksmes ministrijas un "Latvijas Dzelzceļš" darbības. Pie šāda secinājuma nonākusi Valsts kontrole, vēsta tvnet.lv.

Vērienīgajā dzelzceļu infrastruktūras modernizācijas projektā bija plānots ieguldīt 534 miljonus eiro, tai skaitā 454 miljonus eiro no Kohēzijas fonda, taču tagad tas netiks īstenots ieplānotajā laikā ieplānotajā apmērā.

"Satiksmes ministrija nav rīkojusies tā, kā tas pienāktos atbildīgam politikas plānotājam, lai savlaicīgi stiprinātu infrastruktūras konkurētspēju un palīdzētu sagatavoties pārmaiņām nozarē. Satiksmes ministrijai jau vairākus gadus bija skaidrs, ka Latvijā vērojama lejupejoša tendence kravu pārvadājumu apmēros pa dzelzceļu, ko arī nākotnē ietekmēs kravu pārvadātāju valstu ostu attīstības plāni," norādīja Valsts kontrole.

Atgādināsim, ka 2019. gadā kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu sastādīja vien 41,5 miljonus tonnu, kas ir par 15,8% mazāk, nekā 2018. gadā. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2002. gada.

Plāni palikuši uz papīra

Patreizējās finanšu situācijas dēļ "Latvijas Dzelzceļam" nācies atteikties no vērienīgā elektrifikācijas projekta, kura saskaņošana prasīja piecus gadus. Pirmajā posmā tika iekļauti posmi Daugavpils – Krustpils, Rēzekne – Krustpils un Krustpils – Rīga. Tagad plānos it tikai dzelzceļu mezgla Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija, kur tiks palielināta caurvedes spēja, efektivitāte, ekoloģijas rādītāji un satiksmes drošība.

Saskaņā ar Valsts kontroles rīcībā esošajiem datiem, dzelzceļu infrastruktūras konkurētspējas, tās ietekmes uz apkārtējo vidi mazināšanas un pasažieru ērtību veicināšanai 2014.-2020. gadā nozarei tika piešķirts divreiz vairāk, nekā iepriekšējā ES budžeta plānošanas periodā.

"Diemžēl plānotā dzelzceļa nozares attīstība lielākoties ir palikusi tikai uz papīra, un gadījumā, ja nozarē neuzlabosies investīciju projektu sagatavošana un ieviešana, atlikušajā struktūrfondu pieejamības periodā varam nepagūt īstenot arī pārskatītos plānus dzelzceļa attīstībai," brīdina revidenti.

Tukši sapņi

Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas sacītā, neraugoties uz Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un vēstures tradīcijām tranzītā un kravu pārvadājumos, Latvija jau pāris desmitgades zaudē pozīcijas.

"Revīzijās konstatētais ļauj nojaust, ka ģeopolitiskā situācija, kuru nereti vaino atbildīgās amatpersonas, nav vienīgais iemesls. Pārliecinājāmies, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā konsekventas un mērķtiecīgas rīcības trūcis gan Satiksmes ministrijas darbībās, gan pašā LDz," uzskata Krūmiņa.

Viņa piekrīt, ka šie neveiksmīgie projekti ir tikai viens posms kopējā tranzīta un pasažieru pārvadājumu attīstībā, taču tie demonstrē zināmu darba stilu nozarē.

"Tranzīta un loģistikas jomas ir bijušas visu pēdējo 30 gadu valdību darba kārtībā. Ir redzams ka sapņot mēs protam, bet ar rezultātu sasniegšanu ir bijušas problēmas," atzina Krūmiņa.

Bažas īstenojās

Revidenti konstatēja, ka dzelzceļu modernizācijas projekti tika pārmesti no iestādes iestādei, termiņi tika nobīdīti, savukārt svarīgi lēmumi ievilkās. Lai arī nozares eksperti uzskata šo aspektu par vienu no svarīgākajiem, Satiksmes ministrija savlaicīgi nenovērtēja Latvijā noteiktās maksas par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu konkurētspēju, kas ietekmēja pasažieru un kravu pārvadājumu apjomus, politikas mērķu sasniegšanu transporta nozarē, kā arī valsts budžetu.

Tāpat Satiksmes ministrija nenoteica pasākumu un stimulu sarakstu, kuri novirzītu kravu pārvadājumu no autoceļiem uz dzelzceļu. Rezultātā katru gadu dzelzceļa pārvadājumu daļa kopējā kravu apgrozījumā samazinās, savukārt automobiļu kravu apgrozījumā – pieaug. 2014. gadā pa dzelzceļu pārveda 48% no visām kravām, savukārt 2018. gadā – 39%. Taču maksu par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu Satiksmes ministrija pārskatīja tikai 2019. gada jūlijā, turklāt izpildot ES prasību, nevis pēc savas iniciatīvas.

Valsts kontrole uzsver ministrijas svarīgo lomu sabiedriskā lietojuma dzelzceļu infrastruktūras finansēšanas modeļa izstrādē un uzraudzībā. 2019. gada jūlijā tā tika mainīta ar mērķi nodrošināt līdzsvaru starp izdevumiem un ienākumiem, tā, lai LDz būtu minimāli nepieciešami budžeta līdzekļi un tā maksimāli izmantotu biznesa vides iespējas. Taču revidenti noskaidroja, ka plānošana tika veikta ar aprēķinu uz kravu apgrozījuma palielinājumu un peļņas gūšanu. Valsts kontrole arī iepriekš saskatīja riskus šādos optimistiskos scenārijos, un bažas bija pamatotas – valsts līdzekļi var būt nepieciešami dzelzceļam jau tuvākajā nākotnē.

"Tālākie lēmumi par LDz nākotnes attīstību ir tikai un vienīgi politiskas izšķiršanās ziņā," paziņoja revidenti.

Pēc temata

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne – medīt zaķus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Latvija

Galvenie temati