Tieslietu padome izvēlējusies kandidātu ģenerālprokurora amatam

© Sputnik / Sergey MelkonovТабличка на здании Латвийской Генеральной прокуратуры
Табличка на здании Латвийской Генеральной прокуратуры - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna kandidatūru izskatīs Saeima.

RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Tieslietu padome šodien izvirzījusi ģenerālprokurora amatam Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu, vēsta Baltic Course.

Tagad lēmumu par kandidatūru būs jāpieņem Saeimai.

Pēc Tieslietu padomes balsojuma Stukāns paziņoja, ka no viņa var gaidīt tikai vienu – likumības nodrošināšanu Latvijā. "Cita mērķa un uzdevuma man nav," uzsvēra tiesnesis.

Юрис Юрашс - Sputnik Latvija
Jurašs nevēlēs ģenerālprokuroru

1972. gadā dzimušais Stukāns iepriekš strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrija Publisko tiesību departamentā. Turklāt viņš ir bijis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis un šīs tiesas priekšsēdētāja vietniek. Tāpat Stukāns iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs.

Pērn Stukāns deklarēja ienākumus 51 856 eiro apmērā, lielāko daļu no kuriem sastādīja alga par darbu tiesā. Viņa parādsaistības sastādīja 83 300 eiro, savukārt uzkrājumi bankā – 23 223 eiro.

Tāpat ģenerālprokurora amatam pretendēja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un advokāts Aldis Pundurs.

Юрис Юрашс - Sputnik Latvija
Politika
Tas ir neētiski: Jurašu palūdza nepiedalīties ģenerālprokurora izvēlē

Esošā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā. Pirms gada tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija, JKP) centās panākt Kalnmeiera demisiju, taču Augstākā tiesa neatrada tam pamatojumu.

Ģenerālprokurora vēlēšanas notika ar zināmu skandālu: aprīļa beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ieteica Tieslietu padomes loceklim, Saeimas deputātam Jurim Jurašam (JKP) nepiedalīties jaunā ģenerālprokurora atlasē ētisku apsvērumu dēļ, jo krimināllieta pret viņu joprojām nav slēgta.

Atbildes kārtā Jurašs deleģēja savas pilnvaras kolēģim no Saeiams Juridiskās komisijas, deputātam Jānim Butānam (JKP), taču paziņoja, ka viņam šajā situācijā nav interešu konflikta, atšķirībā no citiem Tieslietu padomes locekļiem. Ar šo, acīmredzot, tika domāts Stukāns, kurš arī sastāv Tieslietu padomē. Tiesa, viņš iepriekš paziņoja, ka nepiedalīsies balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātu.

Ziņu lente
0