09:54 05 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1250
  • RUB77.8132
Latvijā
Saņemt īso saiti
71

Kādas specdienestu ziņas Krievijas miljonārs Grigorijs Guseļņikovs varējis saņemt no pašreizējā Saeimas deputāta Jura Juraša un kāpēc Jurašs uzskata, ka neko nav pārkāpis.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. PNB bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs caur bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku Juri Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no valsts drošības iestādēm, - par to liecina Juraša atskaites, vēsta LTV raidījums De facto

Norvik noalgoja Jurašu

Aizvadītajā gadā Eiropas Centrālā banka (ECB) aizvēra PNB banku (agrāko Norvik banku) kapitāla nepietiekamības dēļ. Bankas īpašnieks Guseļņikovs uzskata, ka pie visa vainojamas banku regulatora - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – prasības.

Iepriekš Krievijas miljonārs apsūdzēja arī Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču naudas izspiešanā. Par to Guseļņikovs iesūdzēja Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā.  Īsi pirms prasības iesniegšanas 2017. gada nogalē Guseļņikova banka bija nolīgusi politiķim Jurim Jurašam piederošu uzņēmumu "Immunitas" sniegt bankai juridiskos pakalpojumus.

LTV žurnālistu rīcībā nonākusi Juraša atskaite par padarīto darbu. Viņa pienākums bijis panākt, lai tiktu sāktas izmeklēšanas par Latvijas Bankas un FKTK darbinieku, kā arī maksātnespējas administratora Māra Sprūda iespējamiem noziegumiem.

Pamudināja izmeklēšanu

Jurašs rakstījis, ka vismaz divas reizes ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādē vai arī vairākās iestādēs un saņēmis informāciju par situāciju ap PNB banku. Ņemot vērā Juraša saspīlētās attiecībās ar Valsts drošības dienestu, domājams, Juraša avots nācis no otra specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja (SAB).

Pats Jurašs pats neatklāja, ar ko ticies 2017. gadā, un neziņo, vai tas nav bijis nesen kukuļošanas lietā aizturētais bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns, ko aizstāv Juraša sievas Allas Jurašas advokātu birojs, kurš ilgus gadus apkalpoja arī PNB banku. 

"Es labprāt tiešām atbildētu, bet tas nav, vismaz no manas puses, pieļaujams," Jurašs atbild, ka nedrīkstot atklāt detaļas.

Tomēr viņš apstiprināja, ka līguma izpildes ietvaros viņam bijušas sarunas ar Valsts policijas, KNAB un drošības iestāžu darbiniekiem. Jurašs informējis šo iestāžu darbiniekus par iespējamiem noziegumiem un “palīdzējis noorganizēt vienu vai otru pasākumu”, lai sekmētu šo izmeklēšanu veikšanu.

Abos virzienos

Juraša atskaitē nav norādīti Latvijas Bankas un FKTK darbinieki, par kuru prettiesiskām darbībām Jurašs ziņojis, tomēr no bankas īpašnieka Guseļņikova agrākajiem izteikumiem izriet, ka runa, visticamāk, ir par Ilmāru Rimšēviču un Pēteri Putniņu.

Tikai dažas nedēļas vēlāk - 2017. gada beigās PNB bankas īpašnieks Guseļņikovs iesniedza prasību šķīrējtiesā Vašingtonā pret Latvijas valsti. Prasībā apgalvots, ka Rimšēvičs no Guseļņikova izspiedis kukuļus. Iespējams, ka Guseļņikovs un banka, izmantojot Juraša iespējas, gribēja vēl pirms valsts iesūdzēšanas tiesā panākt vismaz kāda kriminālprocesa sākšanu pret Latvijas Bankas un FKTK vadību, uzskata LTV.

Jurašs atteicies nosaukt amatpersonas, bet atklāja, ka faktiski nodevis informāciju ne tikai valsts iestādēm, bet arī piegādājis informāciju pretējā virzienā – bankai.

"Visu to informāciju, kas tajā brīdī bija aktuāla un pieejama, tā visa tika nodota bankas pārstāvjiem, kuri tad tālāk lēma, kā šo informāciju izmantot un kādā veidā tālāk rīkoties," sacīja Jurašs.

Specdienesti pārsvarā strādā ar slepenu informāciju, kuras izpaušana nav pieļaujama. Jurašs apgalvo, ka nav pārkāpis likumu, ne strādājot KNAB, ne arī vēlāk. Tagad Jurašu, kurš, starp citu, ieņem Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja vietu, tiesā par valsts noslēpuma izpaušanu darbā KNAB, taču politiķis pats to uzskata par safabricētu lietu.

Izsituši nepatiesas liecības?

2017. gada rudenī, pildot PNB bankas pasūtījumu, Jurašs ticies ar atskaitē neminētiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem par iesnieguma gatavošanu policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par naudas līdzekļu izspiešanu, ko esot veicis maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kurš tobrīd atradās apcietinājumā citas bankas - "Trasta komercbankas" krimināllietā.

Sprūds "De facto" apgalvoja, ka Guseļņikovs viņu savulaik brīdinājis netraucēt viņa interesēm, norādot, ka pieņēmis darbā Juraša sievu Allu Jurašu.

"Ar Jurašu ģimeni ļoti cieši saistītas personas neveiksmīgi centās no manis iegūt nepatiesas Ilmāru Rimšēviču apsūdzošas liecības, kuras tiktu izmantotas Guseļņikovu ģimenes uzsāktajā tiesvedībā pret Latvijas valsti par vairāku simtu miljonu zaudējumu piedziņu," rakstīja Sprūds.

Jurašs šos izteikumus nekomentē, liekot noprast, ka tie esot izdomājumi un meli. Bet savu versiju neatklāj, jo nevarot to darīt bez pasūtītāja piekrišanas.

Pats PNB bankas akcionārs Guseļņikovs, kad "De facto" pirms diviem mēnešiem jautāja par bankas līgumu ar Juraša firmu "Immunitas", atbildēja, ka viņam par to nekas nav zināms. Taču savā atskaitē Jurašs rakstījis, ka ar Guseļņikovu ticies vismaz trīs reizes, vienu no tām Londonā. Tas liek domāt, ka Jurašs apkalpoja tieši baņķieri. 

PNB bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš atklāja, ka banka par aptuveni divu mēnešu darbu "Immunitas" samaksājusi aptuveni astoņus tūkstošus eiro, ieskaitot PVN. Kopš tā laika bankai citi pasūtījumi "Immunitas" nav bijuši.

Krastiņš apliecināja, ka nav atradis bankā nekādu slepenu informāciju, kas varētu būt nākusi no drošības iestādēm.

Viņš uzskata, ka Juraša sniegtais pakalpojums bijis bankas interesēs, lai gan atzīst, ka  jūtamas sekas tobrīd nebija manāmas.

Vēlāk vismaz viens kriminālprocess pēc Guseļņikova liecībām par izspiešanu tika ierosināts. Pērn izmeklēšanas materiāli no Valsts policijas nodoti KNAB.

Pēc temata

Jura Juraša lieta: miljona eiro liels kukulis un vesels lērums nesakritību
Ja klienti no Krievijas, ieteicams pašlikvidēties: bizness Latvijā nezina, kā izdzīvot
Guseļņikovs Londonā liecināja pret Latvijas Bankas vadītāju
Tagi:
Grigorijs Guseļņikovs, Juris Jurašs, PNB Banka

Galvenie temati