17:05 22 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1787
  • RUB89.9825
Latvijā
Saņemt īso saiti
47

Tālmācības saasinājušas sociālo nevienlīdzību: vieni vecāki ir gatavi atvēlēt bērniem naudu un laiku, citi – ne.

RĪGA, 19. maijs — Sputnik. Piespiedu tālmācību periods ir atklājis un padziļinājis plaisu skolēnu vidū, vēsta LTV.

Kopš pavasara brīvdienām skolēni apgūst zinības mājās ar dažādu tehnoloģiju palīdzību tiešsaistē. To starpā ir arī izglītojošs telekanāls. Aptauja skolēnu un viņu vecāku vidū, ko organizēja kompānija "Edurio", atklājusi, ka skolotāju loma lielā mērā pārgājusi vecāku ziņā.

Kas atkarīgs no vecākiem

"Vecāku iesaiste ir būtiska mācību procesā. It īpaši sākumskolas posmā. Liela daļa iesaistīto – gan vecāki, gan skolēni, gan skolotāji norāda uz slodzes pieaugumu," atzina izglītības tehnoloģiju uzņēmuma "Edurio" pārstāvis Gatis Narvaišs.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 74% vecāku saviem bērniem ikdienā skaidro mācību uzdevumus, tātad bērni paši nevar izprast, ko skolotājs no viņiem sagaida. Daudzi – 41% vecāku – uzdevumus arī palīdz izpildīt.

Tas, cik daudz vecāki var un grib iesaistīties, kā arī citi faktori attālināto mācību laikā skolēnus nostāda nevienlīdzīgās pozīcijās. Liela loma ir arī citiem faktoriem, kas saistīti ar vecāku mantisko stāvokli.

"Ir riski, ka palielinās plaisa starp skolēniem, kuriem ir tehnoloģijas, kuriem nav tehnoloģiju, kuriem ir vecāku atbalsts, kuriem nav vecāku atbalsta, kuri socializējas, kuri mazāk socializējas," skaidroja Narvaišs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati rāda, ka pirms tālmācību ieviešanas aptuveni 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Vēl aptuveni trešajai daļai tehnoloģisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% skolēnu bija vajadzīgs jaudīgāks interneta pieslēgums.

Saskaņā ar Eurostat datiem, katrs ceturtais bērns Latvijā vecumā līdz 17 gadiem dzīvo mājsaimniecībā, kur vērojams vismaz viens no trim faktoriem: nabadzība no ienākumu līmeņa viedokļa, slikts materiālais nodrošinājums vai zema darba intensitāte. Tas savukārt palielina bērnu marģinalizāciju.

Kas atkarīgs no skolas

Aptauja parādīja arī to, ka ir skolas, kuras ar šo procesu tiek galā veiksmīgāk, un tāpat ir skolas, kurās mācību process ir uz pašu audzēkņu un viņu vecāku pleciem. Visas mācību stundas tiešsaistē nodrošina tikai katrs desmitais no kopumā gandrīz 10 000 aptaujāto skolotāju. Vairāk nekā trešdaļa tiešsaistē nemāca nemaz.

Valsts izglītības satura centrs to sola risināt. VISC gatavojas tam, ka, iespējams, skolēni no mājām mācības vēl turpinās.

"Skolotāji jutās varbūt pārāk koncentrēti uz uzdevumu došanu, atbilžu saņemšanu, to labošanu un vērtēšanu, bet izpalika tas skaidrojošais darbs, kas parasti bija klātienē, stundu laikā," paskaidroja centra vadītājs Guntars Catlaks.

Tas neapšaubāmi ietekmē arī izglītības kvalitāti, tāpēc pagaidām skolām ieteikts attālināto mācību laikā labāk skolēniem uzdot mazāk un vienam uzdevumam ļaut veltīt ilgāku laiku. 

Pēc temata

Skolas direktore: mācības tiešsaistē – tas ir ne tikai stress, bet arī izaicinājums
Degi Karajevs: 1. septembrī krievu pirmklasniekus gaida šoks
Skandāls ar "Tava klase": premjeram radušies jautājumi Šuplinskai
Cik mājās ir vannas istabu un mašīnu ģimenē: vecāki sašutuši par bērnu aptauju skolā
Tagi:
izglītība, skola, Latvija

Galvenie temati