10:43 04 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1194
  • RUB77.0055
Latvijā
Saņemt īso saiti
56

Ja ES lielākie donori atteiksies palielināt iemaksas, naudu nāksies aizņemties finanšu tirgos, savukārt procentus atmaksās uz kohēzijas un zemnieku atbalsta līdzekļu rēķina, kā rezultātā Latvija pazaudēs svarīgākās investīcijas.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Pandēmijas seku likvidācijai Eiropas Savienības valstīs būs nepieciešami vismaz divi triljoni eiro, taču Briselē nespēj vienoties par atbalsta mehānismu. Pastāv bažas, ka naudu ekonomikas atveseļošanai paņems no Latvijai svarīgajiem kohēzijas un zemnieku saimniecības atbalsta fondiem. Ceturtdienas sēdē, 14. maijā, Eiropas Parlaments atbalstīja rezolūciju ar aicinājumu izveidot solidaritātes fondu, no kura naudu varēs saņemt visas bloka valstis, vēsta TV3.

Tie nav joki

Jau daudzus gadus starp dalībvalstīm saglabājas pretrunas, kuras nopietni aizkavējušas vairāku gadu budžeta apstiprināšanu. Eiropas Komisijai tika uzdots pārrakstīt šo projektu, lai iekļautu tajā atjaunošanās plānu pēc Covid-19. Sākumā to tika piedāvāts izdarīt līdz aprīļa sākumā, pēc tam līdz 6. maijam, taču arī 14. maijā Eiropas Komisijai joprojām nebija konkrētu lēmumu.

"Komisijas vadītāja parlamentam neko jaunu nepateica – par trīs pīlāriem instrumentiem – tā ir klasika. Komisija nav pārliecināta, ļoti tur šo projektu slepenībā. Tas nozīmē, ka nav panākta vienošanās ar lielākajām dalībvalstīm. Šī komisija ir politiski vāja, un tas ir bīstami," norādīja eirodeputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).

Eiropas Parlaments uzņēmās iniciatīvu un brīnumainā kārtā – neatkarīgi no ierastajām pretrunām – ar vairākuma palīdzību, ko izveidoja piecu frakciju deputāti, atbalstīja rezolūciju, kura aicina bez liekas kavēšanās pieņemt ārkārtējo rīcības plānu, kura mērķis ir ekonomikas atveseļošana.

"Parlaments ar šo sūta ļoti skaidru un nepārprotamu vēstījumu – ka nav nekādi joki," saka eirodeputāts Ivars Ījabs ("Attīstībai/Par!").

Pēc viņa sacītā, tekstā ir arī brīdinājumi par to, ka, ja EP prasības netiks ņemtas vērā, tas bloķēs nākamās septiņgades budžetu.

Neskaidrību ir daudz

Krīzes dēļ ir jāpalielina bloka kopējais budžets, un tas nozīmē, ka iemaksas pieaugs. Vislielākās valstis-donori kategoriski iebilst pret iemaksu palielināšanu pat tagad, kad ES budžeta palielināšana ir nepieciešama bloka ekonomikas glābšanai. Cits ES ekonomikas stimulēšanas variants – aizdevumu piesaiste starptautiskajos finanšu tirgos.

Neskaidrību joprojām ir daudz – nav skaidrs, cik dalībvalstis ir gatavas iemaksāt kopējā budžetā, kur ņemt naudu to ekonomiku atjaunošanai un kā to sadalīt.

Eirodeputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") domā, ka Latvijai nevajadzētu atbalstīt variantu ar aizņemšanos finanšu tirgos, jo nākamās septiņgades budžeta ietvaros nāksies atmaksāt procentus.

"Un, kas tad būs tās galvenās jomas, no kurām atsūknēs naudu? Lauksaimniecība un kohēzija. Tās ir divas jomas, kas Latvijai ir ļoti svarīgas, jo tās ir galvenās investīcijas, kas Latvijā ienāk.

Mūsu interesēs pats svarīgākais  – lai kāds arī nebūtu gala variants daudzgadu budžetam – lai tās sadaļas, kas attiecās uz lauksaimniecību un kas attiecās uz kohēziju, lai tās netiktu samazinātas," pārliecināta Kalniete.

Latvijas eiroparlamentārieši cer, ka ES bagātākās valstis piekāpsies un sapratīs, ka ir jāizveido solidaritātes fonds, kurš būs vienādi pieejams visām dalībvalstīm.

Vairākums Eiropas Parlamentā uzskata, ka esošā krīze demonstrē, cik svarīgi ir novērst iespējamo risku, ka ES septiņgades budžets nestājas spēkā no 1. janvāra. Saskaņā ar EP rezolūciju, līdz 15. jūnijam Eiropas Komisijai ir jāiesniedz piedāvājumi par ārkārtējo budžeta plānu.

Pēc temata

Latvijā atrasts ekonomikas sektors, kuru krīze nav iedzinusi bedrē
Linkaits piedāvā 4 miljardu eiro sadali: sarakstā iekļuva azartspēles
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES
Tagi:
ekonomika, Latvija, ES

Galvenie temati