11:47 03 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.2066
  • RUB91.3194
Latvijā
Saņemt īso saiti
55

Latvijas prezidents paziņoja, ka īsteniem patriotiem nevajadzētu svinēt Trešā reiha kapitulācijas dienu, kā šādā valstī būt patriotam? – uzdod jautājumu Antinacistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs Josifs Korens.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Latvijas varasiestāžu pārstāvji noliek ziedus uz Hitlera pusē karojušo kapiem, savukārt tos, kas 9. maijā atnāca pagodināt īsto varoņu piemiņu, kuri atbrīvoja valsti no fašistiem, atsakās uzskatīt par patriotiem. Latvijas valdītāji dara visu, lai sašķeltu sabiedrību un piebāztu savus makus. Un kā šādā valstī var būt patriots – uzdod jautājumu Latvijas Antinacistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs Josifs Korens.

Šādi Latvijas antinacists komentēja Latvijas prezidenta Egila Levita paziņojumu, kurš 14. maijā preses brīfinga laikā paziņoja, ka 9. maijs Latvijā nav atzīmējama diena. Pēc viņa sacītā, iespējams, privātā kārtā tas ir savādāk, taču cilvēkiem, kuri uzskata sevi par valsts patriotiem, šī diena nav jāatzīmē.

"Gribas būt savas valsts patriotam. Bet kā? Pasakiet man, kā?" uzrakstīja Korens savā Facebook lapā. "Šī nelielā valsts, kurā es piedzimu un visi dzīvi dzīvoju, piecietusi pietiekami daudz kataklizmu savā pasaules mērogā nelielajā vēsturē.

Daudzi posmi izrādījušies pavērsienu pilni. Gan 1940. gads, gan 1945., gan 1991. Mainījās vara, mainījās politiskās plūsmas, taču neraugoties uz to, šodien pasaules kartē ir Latvijas Republika. Un mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik ļoti gribas, lai tā būtu plaukstoša un mierīga.

Taču tāda izjūta, ka šo uzplaukumu vēlamies tikai mēs, šīs valsts iedzīvotāji. Savukārt valdītāji dara visu, lai sašķeltu sabiedrību, lai uzrīdītu valstī dzīvojošās tautas vienu otrai, lai tik īstenotu savu nelietīgo principu "skaldi un valdi". Bet būtu jau labi, ja valdītu valsts labā, taču viņiem labklājība ir tikai viena – savu krēslu elkoņbalsti un cieši piebāzti maki."

Korens atgādināja, ka visa pasaule, pat saspringtajos koronavīrusa pandēmijas apstākļos, nosvinēja nacisma sagrāves 75. gadadienu. Liekas, arī Latvijai, kura piedzīvoja okupāciju, būtu jāsvin nacistu padzīšana no savas zemes, taču Latvijas valdītāji 8. maijā aizbrauca "uz SS leģionāru memoriālu nolikt ziedu tieši uz to cilvēku kapiem, kuri karoja Hitlera pusē".

"Nu ko, gadās, pieļāva kļūdu. It kā jau gan amerikāņi, gan angļi, gan arī vācieši pastāstīja, kur ir Otrā pasaules kara patiesība, taču pēc ieraduma aizbrauca tur, kur pieraduši braukt," uzrakstīja Korens.

Viņš uzsvēra, ka jau nākamajā dienā, 9. maijā, tauta parādīja, kurus tā uzskata par patiesajiem varoņiem un atbrīvotājiem.

"Divdesmit pieci tūkstoši cilvēku atnāca pie pieminekļa padomju kareivjiem, lai noliektu galvu viņu varoņdarba priekša un pateiktos par šo Uzvaru. Atnāca arī tajos pandēmijas apstākļos, jo nevarēja neatnākt. Un visas padomju kareivju atdusas vietas Latvijā tika nobērtas ar ziediem. Valdošie kungi, jums tas neizsaka neko? Jo, ja nebūtu pandēmijas, atnāktu desmitkārt lielākā daudzumā.

Hallo! Prezident! Tie ir Latvijas iedzīvotāji! Latvijas iedzīvotāji, pateicīgi kareivjiem, kuri nodrošināja jūsu prezidentūru šeit. Tieši tā, prezidenta kungs. Jo diez vai Ostlandes gauleiters ieceltu jūs prezidenta amatā," uzrakstīja Korens.

Viņš atgādināja, ka Latvijas valdītājiem jau ne reizi vien devuši mājienu, ka dažkārt ir jāizmanto iespēja paklusēt, taču viņi to neizmanto.

"Valdītkāre no tiem lien ne vien pāri malām, bet vispār no visiem caurumiem. Un, nenoturot mēli aiz zobiem, aizsardzības ministrs pasludina SS leģionārus par nacionālajiem varoņiem un Latvijas lepnumu. Prezidents paziņo, ka Latvijas īstenajiem patriotiem nav jāsvin Trešā reiha kapitulācijas diena. Un desmitiem tūkstošiem latviešu, kuri atnāca noliekt galvu to cilvēku priekšā, kuri pa īstam, ar ieročiem rokās, nesaudzējot savu dzīvību, cīnījās par šīs zemes attīrīšanu no fašistu sērgas, priekš viņiem vispār nav Latvijas valstspiederīgie un nav patrioti.

Skumji. Jo tik ļoti gribas būt Latvijas patriotiem. Brīvas un plaukstošas…" nobeigumā raksta Korens.

Pēc temata

Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
Mitrofanovs: 81. pants iedzīs naglu Latvijas demokrātijas zārkā
Rusofobija Latvijā nav ārstējama: KF vēstniecība sašutusi par Saeimas izlēcienu
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Tagi:
Josifs Korens, Egils Levits, Uzvaras diena, Lielais Tēvijas karš

Galvenie temati