19:11 30 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1698
  • RUB92.4606
Latvijā
Saņemt īso saiti
64

Ja darba devējs ir padziļinātās sadarbības ar VID programmas dalībnieks (tas nozīmē, ka maksā visus nodokļus pilnā apmērā), tad uzņēmums krīzes laikā varēs maksāt saviem dīkstāves režīmā esošajiem darbiniekiem 70% no algas.

RĪGA, 1. maijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Saeimas izskatīšanai saņemta Ekonomikas ministrijas iniciatīva – krīzes periodā izmainīt Darba likumu un ļaut maksāt darbiniekiem par 30% mazāku algu.

Grozījumi tika sagatavoti pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas ierosinājuma (kas apvieno lielos darba devējus). Likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" piedāvāts iekļaut punktus, kuri krīzes situācijas periodā ļaus mainīt esošās Darba likuma normas. Pašlaik likumdošana paredz, ka darbiniekam, kurš atrodas dīkstāvē darba devēja vainas dēļ, tiek izmaksāta tāda pati alga, kā darba pienākumu izpildes laikā. Pēc grozījumu pieņemšanas darbiniekiem, kas atrodas dīkstāvē, maksās tikai 70% no darba algas.

MPV aparāti, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Львов

Ceturtdien, 30. aprīlī, grozījumi tika pieņemti pirmajā lasījumā, savukārt pirms tam tie tika izskatīti Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē. Skaidrojot to pieņemšanas nepieciešamību, Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jānis Pumpiņš atzīmēja, ka Darba likums esošajos apstākļos ir arhaisks, un darba devējiem ir nepieciešama mūsdienīgāka un elastīgāka likumdošanas bāze, lai saglabātu darbavietas: "Šobrīd uzņēmumos ir radusies nekomfortabla situācija gan darbiniekiem, gan darba devējam. Vieni darbinieki, kas ir aizsūtīti dīkstāvē un nestrādā, saņem 100% algas. Bet arī tie, kas turpina strādāt, arī saņem 100% algas."

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Kristaps Soms arī atbalstīja grozījumu apstiprināšanu, jo to mērķis ir kompāniju sadarbība ar valdību un sociālā atbildība: "Lielākie darba devēji izteica sociāli atbildīgu ideju, ka viņi varētu paši apmaksāt dīkstāves procesu darbiniekiem, neatlaist viņus no darba un arī nevirzīt viņus uz valsts izstrādāto dīkstāves pabalstu. Vienlaicīgi viņi norādīja, ka esošais Darba likuma tvērums, kas pasaka, ka jāmaksā 100% apmērā dīkstāves pabalsts, ir izmaksu ziņā pārmērīgs."

Debašu laikā komisijā, "algu grozījumi" tika noformēti sekojošā veidā: ja darba devējs ir padziļinātās sadarbības ar VID programmas dalībnieks (tas nozīmē, ka maksā visus nodokļus pilnā apmērā, un šiem kritērijiem atbilst lielākoties lielās kompānijas ar ārzemju kapitāla daļu), tad uzņēmums krīzes laikā varēs maksāt saviem dīkstāves režīmā esošajiem darbiniekiem 70% no algas. Bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo algu (šobrīd tie ir 430 eiro). Darbiniekiem ar bērniem minimums paaugstinās – aptuveni par 60 eiro par katru bērnu.

Augstās oficiālās algas valstī, neskaitot valsts sektoru, lielākoties maksā lielie privātuzņēmumi. Ja kompānijas atlaiž darbiniekus, viņi atnāks uz biržu un pieprasīs pabalstu 100% apmērā. Bet šajā gadījumā uz darbinieku rēķina izmāks ietaupīt gan budžetam, gan kompānijām. Jo darba devējs "zem krīzes karoga" var absolūti likumīgi un masveidā samazināt darbiniekiem algas gan par 10%, gan par 20%.

Pārējie uzņēmumi, jeb mazais un vidējais bizness, kā arī tie, kas nav "VID goda klientu" sarakstā, šādas privilēģijas nevarēs izmantot. Algas tajos daļēji tiek maksātas skaidrā naudā, tādēļ šādu firmu darbinieki nevar saņemt dīkstāves pabalstu, bet atlaišanas gadījumā, viņu bezdarba pabalsts nenodarīs lielu skādi valsts budžetam.

"Saskaņas" deputāti neatbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu. Igors Pimenovs komisijas sēdē paziņoja, ka "glābt lielo biznesu ir nepareizi, ja tas tiek darīts uz parasto darbinieku, jeb to cilvēku rēķina, kurus krīze skārusi visvairāk".

Saeimas debatēs savas domas izteica arī citi deputāti. Bijusī finanšu ministre, pašreizējā opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja: "Var, protams, saprast šī piedāvājuma būtību kā vēlmi palīdzēt uzņēmumiem saglabāt darbavietas, neatlaižot darbiniekus. Bet tas, kas man nav skaidrs, kādēļ tas ir jādara uz to pašu darbinieku rēķina? Šobrīd faktiski iznāk, ka darbiniekam, kurš strādā šādā uzņēmumā, var likt saņemt mazāk vai atlaist viņu, ja viņš nepiekrīt."

Un lūk koalīcijas deputātes no Nacionālās apvienības Ilzes Indriksones viedoklis: "Saprotu vēlmi atbalstīt uzņēmējus, kuri piedalās padziļinātās sadarbības (ar VID) programmā. Taču šajā gadījumā iznāk, ka mēs nostādīsim to uzņēmumu darbiniekus, kas nesadarbojas ar VID, izdevīgākā stāvoklī, salīdzinājumā ar tiem, kas strādā, teiksim tā, "labajās kompānijās"."

"Valdība aizņēmās ļoti daudz naudas, un tā vietā, lai liktu šo naudu lietā, un darbavietas ir kā reiz pareizā vieta, kur to izmantot, tiek pielietots absolūti cits risinājums: visu pārlikt uz darbinieku pleciem. Būtībā, viņiem vienkārši samazinās algu, samazinās darba apjomu, un, tas nozīmē, samazināsies viņu ienākumi," paziņoja Viktors Valainis (ZZS), komentējot likumprojektu.

Neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems uzskata, ka "konkurētspējīgi uzņēmumi, ja tie patiešām ir konkurētspējīgi, kaut kā savilks kopā galus". "Mums ir jāpalīdz tiem, kas nespēs tikt galā. Jāsāk ir ar tiem. Es domāju, mums ir jāmaina attieksme un jāsāk ir ar valsts pārvaldi. Mums ir jāsamazina valsts pārvaldes aparāts un jāsamazina algas valsts pārvaldē strādājošajiem…," sacīja viņš debatēs.

Neraugoties uz opozīcijas daudziem minētajiem argumentiem, koalīcijas vairākums atbalstīja Ekonomikas ministrijas grozījumus, kuru mērķis ir glābt budžetu un lielās ārzemju kompānijas.

Pēc temata

Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Lai sirdsapziņa būtu tīrāka: deputāti atņēmuši sev algas pielikumu
Algas iesaldētas, toties pieaug kompensācijas: cik saņem Saeimas deputāti
Tagi:
alga

Galvenie temati