Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu

© Sputnik / Виталий БелоусовПортфель с документами
Портфель с документами - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Koronavīrusa epidēmijas periodā valsts iestādes ietaupījušas uz komandējumu un citu pasākumu rēķina, un šos līdzekļus var iztērēt citām vajadzībām, bet nākotne iespējama štatu samazināšana, uzskata premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Pēc koronavīrusa radītās krīzes beigām būtu iespējama štatu samazināšana valsts pārvaldē – attālinātais darbs ir apstiprinājis, ka uz daudzu funkciju rēķina iespējams ieekonomēt, premjerministrs Krišjānis Kariņš pauda TV3 ēterā.

Viņš paskaidroja, ka tas nav pašmērķis, lai gan tagad redzams, ka ietaupījums veidojas un noteikti to var izmantot arī citiem mērķiem.

"Valsts jau šobrīd ietaupa 1,4 miljonus eiro uz komandējumiem, tāpēc jāskatās tālāk, kādu vēl ietaupījumu varētu dot attālinātais darbs," konstatēja premjers.

Мужчина застегивает портфель - Sputnik Latvija
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni

Iepriekš premjers izdevis rezolūciju, kurā uzdeva ministrijām pārskatīt izdevumus un neizlietoto finansējumu novirzīt Covid-19 seku mazināšanai.

"Covid-19 pandēmijas dēļ ir virkne pasākumu, kas šogad ir atcelti un nenotiks. Esmu uzdevis ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus. Neizlietoto finansējumu valdība novirzīs Covid-19 seku mazināšanai. Esmu aicinājis uz šādu rīcību arī neatkarīgās valsts institūcijas," paskaidroja politiķis.

Informācija par neizlietoto finansējumu ministrijām jāiesniedz finanšu ministram Jānim Reiram, kurš to apkopos un izskatīšanai valdībā virzīs lēmumprojektu par šo līdzekļu novirzīšanu valsts budžeta programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva jau 16.martā vēstulē Ministru kabinetam ieteica virkni pasākumu ekonomikas glābšanai. To vidū bija arī ļoti efektīvs: nosūtīt dīkstāvē ierēdņus – valsts un pašvaldību aparātu, kas ik mēnesi "apēd" 600 miljonus eiro no budžeta, kas sastāda pusi tā izdevumu.

"Atbildē no Labklājības ministrijas man norādīja uz krīzes gadījumam pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Nesaņēmu nekādu skaidru atbildi ne par vienu no savām idejām. Apstākļos, kad ir kritiski svarīgi saglabāt budžeta maksātspēju, valdība nav gatava upurēt pat centu no šiem izdevumiem, kas varētu ļaut ietaupīt 200-300 miljonus eiro. Jai arī joprojām apgalvo, ka apsolītajam mediķu algu pielikumam – tie ir 60 miljoni eiro – naudas nav," teica ekonomiste.

Ziņu lente
0