RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka nāktos ļoti uzmanīgi vērtēt alkohola patēriņu Latvijā, ņemot vērā faktu, ka valdība apstiprinājusi alkohola pārdošanu internetā, vēsta Grani.lv.
14.aprīlī Saeima atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas dot iespējas pārdot alkoholu internetā.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka šie grozījumi dāvās plašāku pieeju tirgum mazajiem ražotājiem, jo mazo uzņēmumu produkcija ir reti sastopama mazumtirdzniecības veikalu plauktos.
Taču Viņķele uzskata, ka šeit slēpjas draudi, un viņa nepiekrīt Saeimas lēmuma. Viņasprāt, tagad ir jāseko tam, kādā daudzumā iedzīvotāji patērē alkoholu, kamēr valstī saglabājas spēkā ierobežojumi. Viņa uzsvēra, ka saņemtie dati liecina: alkohola patēriņš pieaug.
Tāpēc veselības ministre piedāvā padomāt par profilaksi. Padomāt, kā mazināt alkohola pieprasījumu, kā arī par alkoholisma ārstēšanu un psiholoģisko palīdzību cilvēkiem, kuri cieš no šīs atkarības, kā arī to cilvēku ģimenes locekļiem, kuri pārliecīgi lieto alkoholu.
Pēc viņas domām, pretējā gadījumā pēc koronavīrusa pandēmijas beigām var sākties alkoholisma epidēmija.
Savukārt Latvijas ārstu biedrības priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece paziņoja, ka kategoriski nepiekrīt lēmumam pārdot alkoholu interneta veikalos.
Viņa atgādināja, ka alkoholu tiešsaistē var pasūtīt nepilngadīgi jaunieši, jo pasūtījumu var izdarīt anonīmi, bet piegādāts tas tiks pasta automātos.
Tomēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs attrauca, ka, iegādājoties alkoholiskos dzērienus internetā, vajadzēs reģistrēties, turklāt apmaksa ar bankas karti arī ļaus noskaidrot pircēja vecumu. Ja sūtījumu piegādās kurjers, viņa pienākums būs fiksēt pircēja vecumu.
Savukārt pasta automāti vienkārši nedarbosies, ja tajos nebūs paredzēta vecuma identifikācijas sistēma.
Iepriekš Kantar TNS aptauja parādīja, kāds ir pašu iedzīvotāju viedoklis par alkohola tirdzniecību internet koronavīrusa pandēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā.
Vairāk nekā puse respondentu (52%) pozitīvi novērtēja lēmumu, 19% paziņoja, ka pēc viņu domām, tāda pieeja ir pareiza, vēl 33% drīzāk atbalsta tādu soli.
Pret to iebilda 37% aptaujāto: 19% no viņiem kategoriski iebilst, vēl 18% drīzāk iebilst. Savukārt 11% nebija konkrēta viedokļa.
