RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Tā saucamo dīkstāves pabalstu izmaksas noteikumi Latvijas uzņēmumu darbiniekiem joprojam raisa jautājumus. Prezidents Egils Levits uzskata, ka pabalsts jāsaņem visiem cietušajiem darbiniekiem neatkarīgi no uzņēmuma nodokļa parāda apmēra, Rīgas bijušais mērs norāda, ka izmaksas ir pārāk zemas, bet VID žēlojas, ka uzņēmēji cenšas to piekrāpt.
Koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes apstākļos Ministru kabinets piešķīris uzņēmumiem iespēju iesniegt pieteikumus dīkstāves pabalstu izmaksai darbiniekiem 75% apmērā no algas, taču ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Uz pabalstu var pretendēt arī mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātie, taču ne uzņēmumu valdes locekļi.
VID patur tiesības neizmaksāt dīkstāves pabalstu, ka uzņēmums nav paredzētajā termiņā iesniedzis gada atskaiti, tam ir nodokļu parādi vai tas pasludināts par maksātnespējīgu.
Dīkstāves pabalstus var saņemt krīzē cietušo uzņēmumu darbinieki, ja firmas nodokļu parāds pieteikuma iesniegšanas brīdī nepārsniedz 1000 eiro. Ja parāds ir lielāks, uzņēmumam jāsaņem parāda nomaksas termiņa pagarinājums vai jānoslēdz vienošanās par nodokļu brīvprātīgu samaksu. Pieteikuma iesniegšanas brīdī uzņēmuma nodokļu parādam jābūt nomaksātam vai sastādītam tā nomaksas grafikam.
5.aprīlī VID izmaksājis dīkstāves pabalstu 1048 uzņēmumu 5516 darbiniekiem par kopsummu 1 327 354 eiro apmērā. 2. aprīlī sniegtie dati liecināja, ka vidējais dīkstāves pabalsta apmērs sastādīja 251 eiro, maksimālo pabalstu 700 eiro apmērā saņēmuši 62 darbinieki, 1692 darbinieku pabalsts nepārsniedza 430 eiro, 25 cilvēki saņēmuši nepilnus 20 eiro.
Levits aicina nešķirot pēc nodokļiem
Latvijas prezidents Egils Levits uzskata, ka, izvērtējot dīkstāves pabalsta izmaksas iespējas, nevajag dalīt tās pēc uzņēmumu nodokļa parādu apmēra. Viņa ieskatā, tā nav darbinieka kļūda, ja darba devējs nav samaksājis nodokļus.
Pie tam viņš uzsvēra: pabalsta griesti jāpalielina darbiniekiem, kam ir apgādājamie. Par to pirmdien panākta konceptuāla vienošanās koalīcijas partiju starpā. Krīzes pabalstu un dīkstāves pabalstu saņēmējiem tiks izmaksāti papildu 50 eiro par katru bērnu.
Tāpat Levits norādīja, ka dīkstāves pabalsta saņēmēju starpā jābūt arī uzņēmumu valdes locekļiem.
"Saskaņa" uzskata, ka pabalsti ir zemi
Rīgas bijušais mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs uzskata, ka pabalsti ir pārāk mazi. Viņš atgādināja, ka partija "Saskaņa" ieteikusi citus kritērijus, taču tās iniciatīvu Saeima neatbalstīja.
"Vai zināt, kāds ir vidējais dīkstāves pabalsts, ko tagad sākuši saņemt pagaidu bezdarbnieki Latvijā? 251 eiro 27 eirocenti! 85% pagaidu bezdarbnieku saņem pabalstu, kas zemāks par minimālo algu! Šķiet, Latvijas valdība spēj radīt lielāku krīzi nekā kurš katrs vīruss!" Ušakovs konstatēja savā lapā Facebook.
Viņš piezīmēja, ka labējo partiju viedoklis izskatās īpaši traģiski citu Eiropas valstu sperto soļu fonā.
"Skaidrs, ka Latvija nevarēs maksāt pa 1500 eiro katram pagaidu bezdarbniekam. Mēs neesam Beļģija. Tomēr mēs neesam arī Āfrika, lai maksātu mūsu cilvēkiem pa 251 eiro mēnesī! Un aicinātu vākt ziedojumus ārstiem veikalā Sky, kā pie mums jau ierosināja aizsardzības ministrs Pabriks," viņš raksta.
VID žēlojas par krāpniekiem
Savukārt VID sūdzas, ka uzņēmumi cenšas to apkrāpt, iesniedzot pieteikumus par dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem. Pārbaudot 105 uzņēmumus, divos gadījumos dienests konstatēja, ka darbinieki, kuri saņem dīkstāves pabalstu, turpina strādāt, informēja Finanšu ministrija.
Fiksētas arī citas manipulācijas, piemēram, darba devējs lūdz darbinieku "padalīties" ar pabalstā saņemto naudu.
Par nepatiesas informācijas sniegšanu dīkstāves pabalsta pieteikumā sods fiziskai personai vai valdes loceklim var sasniegt 1500 eiro, atņemot tiesības ieņemt posteņus. Šobrīd neviens vēl nav sodīts, jo notiek pārbaudes.
