18:46 28 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1727
  • RUB92.3025
Latvijā
Saņemt īso saiti
87

Ja valsts un pašvaldību aparāts pārietu "dīkstāvē", atbrīvotos 200-300 miljoni eiro mēnesī, kas palīdzētu sabalansēt budžetu krīzes periodā.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Jūlija Granta. Latvijas valdība izmaksājusi pirmos dīkstāves pabalstus – 31 tūkstoti eiro. Iepriecināti aptuveni 50 cilvēki – pa 700 eiro katrs. Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva uzskata, ka "dīkstāves sarakstā" iekļautajās nozarēs nodarbinātos cilvēkus ir jāatlaiž un jāsūta uz darba biržu pārkvalifikācijai, nevis jāpagarina agonija, izsmeļot budžetu. Tāpat nepieciešama strauja izdevumu samazināšana valsts aparātā: ierēdņu dīkstāves režīms atbrīvos 200-300 miljonus eiro mēnesī, kas ļoti nepieciešami budžeta bilances uzturēšanai.

Aptauja, ko uzņēmēju vidū organizēja Sputnik Latvija, parādīja, ka ekonomistes piedāvātie pasākumi patiešām ļautu glābt situāciju: lokauti un bezdarba pabalsti "dīkstāves" vietā neatjaunojamās nozarēs, reāla atbrīvošana no algas nodokļiem – atjaunojamās un strādājošās nozarēs ar kritušos apgrozījumu. Tikai retais tic valdības izsludinātajiem atbalsta pasākumiem.

Par dīkstāves pabalstu, kas tiek piešķirts ar milzum daudziem ierobežojumiem, viesnīcu biznesa pārstāvis Vladimirs O. Teica: "Pēc šīs karantīnas es atjaunošos vismaz gadu. Pat ja šomēnes pēc mana iesnieguma darbiniekiem izmaksās pabalstus, nav ne mazākās pārliecības par nākamo mēnesi. Labāk jau cilvēkiem aiziet no darba pēc pušu vienošanās un stāties bezdarbnieku uzskaitē, viņiem vismaz septiņus mēnešus būs kaut kādi ienākumi. Es Latviju dēvēju par "Latviešiju": valsts aparātā 95% ir pamata tautības pārstāvji, un viņi nodrošinās tikai savējos, kuri par viņiem balso."

Līdzīgu viedokli pauda kafejnīcu tīkla īpašnieks Valērijs H.: "Uz karantīnas laiku esmu slēdzis gandrīz  visas iestādes, izņemot divas Vecrīgā, kur apgrozījums tāpat ir krities. Valdība palīdzētu man norēķinaties ar darbiniekiem, nodrošinot algas nodokļa atlaides un vienkāršotu kārtību atlaišanai no darba. Tā vietā mani nostāda rindā pēc pabalsta. Sanāk – ne man, ne cilvēkiem. Naudas plūsma samazinās, nākammēnes situācija biznesā būs vēl sliktāka. Pie tam par telpu nomas noteikumiem man kaut kā jāsarunā pašam, bet tur līgumos ir tādi sodi, ka kuru katru novedīs līdz bankrotam. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nav paredzēta nekāda palīdzība tamlīdzīgu situāciju risināšanai: pat nomas maksas samazināšana par valsts un pašvaldību nekustamajiem īpašumiem atdota pārvaldnieku ziņā. Tas ne tikai nedod skaidrību, bet arī rada korupcijas risku."

Siltumiekārtu rūpnīcas valdes locekle Olga P. pastāstīja, ka uzņēmums turpina darbu, lai arī materiālu rezerves, kas agrāk nāca no Itālijas ziemeļiem, jau tuvojas beigām.

"Partneri sola atsākt darbu 3.aprīlī, līdz tam brīdim mēs novilksim. Ja piegāžu nebūs, sāksim iepirkt materiālus Slovākijā. Tā strādā. Tātad algu par martu darbiniekiem samaksāsim. Valsts palīdzība? Es varu salīdzināt Latviju ar Lietuvu, kur bez kāda iesnieguma saņēmu nodokļu dienesta vēstuli: mans uzņemums iekļauts valsts atbalstāmo sarakstā, man pienākas kompensācija 90% apmērā no darbiniekiem izmaksātās algas, bet nodokļu nomaksu es varu sākt pēc 1.jūnija. Iespējams, naudu viņi neiedos, bet pārrēķinās aprēķinātos nodokļus, taču tas dod pārliecību par rītdienu. Latvijā jāstaigā pa iestādēm un jālūdzas, jāpierāda, ka esmu bārene un nabadzīga, taču nav zināms, vai izdzirdēs. Apdrošināšanas kompānija, kurā bija nopirkta polise biznesa pārtraukšanas gadījumam, brīdināja: izmaksu par pārtraukto līgumu nebūs, jo tie ir nepārvaramas varas apstākļi," pastāstīja Olga.

Ekonomiste Jevgēņija Zaiceva jau 16.martā vēstulē Ministru kabinetam ieteica virkni pasākumu ekonomikas glābšanai. To vidū bija arī ļoti efektīvs: nosūtīt dīkstāvē ierēdņus – valsts un pašvaldību aparātu, kas ik mēnesi "apēd" 600 miljonus eiro no budžeta, kas sastāda pusi tā izdevumu.

"Atbildē no Labklājības ministrijas man norādīja uz krīzes gadījumam pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Nesaņēmu nekādu skaidru atbildi ne par vienu no savām idejām. Apstākļos, kad ir kritiski svarīgi saglabāt budžeta maksātspēju, valdība nav gatava upurēt pat centu no šiem izdevumiem, kas varētu ļaut ietaupīt 200-300 miljonus eiro. Jai arī joprojām apgalvo, ka apsolītajam mediķu algu pielikumam – tie ir 60 miljoni eiro – naudas nav," teica ekonomiste.

Iepriekš viņa prognozēja, ka karantīna Latvijā ilgs vismaz līdz jūnija sākumam. Un, pēc viņas domām, likvidācijai ieplānotās nozares varēs domāt par atjaunošanos ne šajā brīdī, bet gan pēc citu valstu robežu atvēršanās. Pie tam Itālija jau izsludinājusi lokautu 6 mēnešiem. Tāpēc uzturēt ar valsts dotācijam "dīkstāvi" pasažieru pārvadājumos, tūrismā, viesmīlības biznesā ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī noziedzīgi.

Pēc temata

Atņēma iedzīvotājiem 400 miljonus: Švecova asi kritizē atbalsta programmu
Domino efekts: krīze koronavīrusa pandēmijas dēļ pakāpeniski skars visas nozares
Piga dīkstāves pabalsta vietā: kā ar viltīgiem filtriem atņemt cilvēkiem naudu
Tagi:
krīze, budžets, valdība

Galvenie temati