17:25 04 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1224
  • RUB80.2153
Latvijā
Saņemt īso saiti
260

Pirmdien, 16.martā – Latvijā atzīmētajā latviešu leģionāra dienā – Maskava nosauks slepkavas no SS latviešu leģiona, kas pastrādāja noziegumus Žestjanaja Gorka un Černoje ciemos Lielā Tēvijas kara laikā.

RĪGA, 15. marts - Sputnik. Šie cilvēki pastrādājuši virkni kara noziegumu Žestjanaja Gorka un Černoje ciemos Novgorodas apgabalā Lielā Tēvijas kara laikā. Pirmdien, 16.martā Maskavā tiks nosaukti 96 slepkavu vārdi no SS latviešu leģiona, vēsta RIA Novosti.

Atskaite ar SS latviešu leģiona veterānu vārdiem tiks publiskota diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Diskusijā piedalīsies Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Grigorijs Lukjancevs, fonda "Vēsturiskā atmiņā" direktors Aleksandrs Djukovs, Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Mihails Černovs, "Krievijas un Austrumeiropas vēsturisko pētījumu žurnāla" galvenais redaktors Vladimirs Simindejs.

Vēl dzīvi, un Latvija viņus atbalsta

Aleksandrs Djukovs atklāja, ka SS latviešu leģiona apakšvienības Lielā Tēvijas kara laikā pastrādāja veselu virkni noziegumu, ko iespējams kvalificēt kā kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.

Latviešu bendes slepkavoja civilos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Černoje ciemos.

Atzīmēts, ka Latvijā, ka arī ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā un Argentīnā patlaban dzīvo aptuveni 400 SS latviešu leģiona veterāni.

Djukovs informēja, ka 32 cilvēki atrodas ASV, 21 — Latvijā, 19 — Austrālijā, 15 — Kanādā, 4 — Lielbritānijā, 3 – Brazīlijā, vēl divi dzīvo Argentīnā.

Pie tam leģionāri nesēdēja, rokas klēpī salikuši. Viņi nodibināja organizāciju "Daugavas vanagi", kas aukstā kara gados bija viena no plašākajām latviešu emigrācijas pretpadomju organizācijām. Pēc PSRS sabrukuma "Daugavas vanagi" kļuva par Latvijas "mīkstā spēka" instrumentu.

Djukovs atzīmēja, ka "vanagu" pēcteči – bērni un mazbērni, kuri dienēja rietumvalstu armijās un strādāja valsts iestādēs, sekmēja Latvijai nepieciešamās idejas un projektus.

Fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors atgādināja, ka Latvijas valdība nemainīgi atbalsta organizāciju un nodrošina finansiālo atbalstu.

Latviešu leģiona veterāni saņem pensijas no Latvijas Aizsardzības ministrijas, turklāt valsts viņus nepiemirst un periodiski dāvā apbalvojumus.

Vēsturnieks atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzturoties Kanādā oficiālā vizītē, tikās ar organizācijas nodaļas Kanādā locekļiem, ieskaitot leģionāru Laimoni Ozolu.

Šausmas Žestanaja Gorkā

Atgādināsim, ka SS latviešu leģionu no divām grenadieru divīzijām saformēja nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara gados okupētās Latvijas teritorijā.

1943.gada 24.martā Heinrihs Himlers izdeva pavēli, kas precizēja jēdzienu "latviešu leģions" – kopēja definīcija latviešiem, kuri dien visās Waffen SS latviešu vienībās, ieskaitot policijas bataljonus.

Latvijas iedzīvotāju dalība nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados tiek noklusēta. Baltijas valstu mūsdienu politiskajā naratīvā apgalvots, ka Latvijas iedzīvotāji nav piedalījušies mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanā. Arhīva dokumentu publikācijas apgāž Latvijas politiķu apgalvojumus.

Konstatēts, ka SS latviešu leģiona vienības piedalījušās soda operācijās "Ziemas burvība" un "Pavasara svētki", kas notika 1943. un 1944.gg. nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, noslepkavoja tūkstošiem civiliedzīvotāju – to apstiprina vēsturiskie dokumenti un aculiecinieki.

2019.gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu saskaņā ar pantu "Genocīds" sakarā ar soda operācijām Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā. Provizoriski dati liecina, ka ciema apkaimē apglabāti līdz pieci tūkstoši cilvēku.

50 bojāgājušo mirstīgās atliekas ekshumēja Izmeklēšanas komitejas speciālisti.

Arhīva materiāli liecina, ka padomju pilsoņu – mierīgo iedzīvotāju masu slepkavībām tika saformēta Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta komanda. Nogalināto cilvēku līķi apglabāti tranšejās un bedrēs.

Jau identificēti un publiskoti vairāku slepkavu vārdi, kuri Lielā Tēvijas kara gados nogalināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka un Čornoje ciemos.

Federālā drošības dienesta pārvalde Novgorodas apgabalā ieprieks publicēja sarakstu – četras laika gaitā nodzeltējušas ar roku aprakstītas lappuses. Tās datētas ar 1967.gadu. Tajā ir 19 vārdi. Viņu vidū ir Rūdolfs Grote, Oļegs Kļimovs, Sergejs Korži, Zagers Cagers, Kārlis Lācis, Ādolfs Klibus, Haris Liepiņš, Artūrs Kriviņš un citi. Viņi visi ir dzimuši vai dzīvojuši Latvijas PSR. Dokumentā norādītas dažu personu dienesta pakāpes un dzīvesvieta pēc kara.

PSRS VDK dokumentos no 1968.gada lietas, kas nonākusi RIA Novosti redakcijā, teikts, ka, piemēram, Cīrulis personīgi spīdzinājis un nošāvis ne tikai sagūstītos sarkanarmiešus, bet arī civiliedzīvotājus. Piemēram, 1941./42. gada ziemā viņš piedalījies Dubrovkas ciema iedzīvotāju Nataļjas Fjodorovas, Simona Buiča un Anatolija Fjodorova nošaušanā.

16.marts

Atzīmēsim, ka diskusija "Pēdējā iespēja taisnai tiesai: nacistisko noziedznieku personību atklāšana", kas veltīta Uzvaras 75.gadadienai, notiks 16.martā – dienā, kad Latvijā atzīmē latviešu leģionāru dienu.

Šajā dienā valstī regulāri notiek SS leģionāru gājiens. Latvija organizē šo zaimojošo pasākumu, neskatoties uz pasaules politisko struktūru un sabiedrības negatīvo attieksmi.

Pat augstu stāvošas amatpersonas nekautrējas piedalīties gājienā.

Šogad Latvijas Krievu savienība nodeva Rīgas domei atklātu vēstuli, kas aicina aizliegt nacisma glorifikāciju Latvijā. To parakstījuši 38 Eiropas parlamenta deputāti no 16 ES valstīm un 5 EP politiskajām grupām. Vēstule adresēta Latvijas Ministru kabinetam, Saeimai un Rīgas domei. Vēstuli plānots nodot arī valsts premjerministram Krišjānim Kariņam un Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei.

Taču līdz šim vienīgā varasiestāžu piekāpšanās bija atļauja organizēt protesta akciju Latvijas antinacistiskajai komitejai, taču tagad situācijā iejaucies koronavīruss.

Ceturtdien, 12.martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli valstī sakarā ar koronavīrusa izplatīšanos. Šī iemesla dēļ Latvijā līdz 14.aprīlim atcelti visi masu pasākumi.

Pēc temata

Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
"Panāksim aizliegumu": eirodeputātus uzaicināja pavērot leģionāru gājienu Rīgā
Tagi:
leģionāri, SS

Galvenie temati