RĪGA, 6. marts – Sputnik. Latvijā iebraucošie darba migranti izskalo nacionālo identitāti. Viņi nerunā valsts valodā un padara Latviju nelatvisku, paziņoja telekanāla RigaTV24 ēterā žurnāliste Elita Veidemane.
Pazīstamā ar savām raizēm par nacionālajiem jautājumiem Veidemane minēja statistikas datus: pāris gadu laikā izsniegto darba atļauju skaits palielinājies gandrīz divas reizes – no 8 līdz 15,3 tūkstošiem, un tie ir tikai oficiālie dati. Vēl ir zināms skaits viesstrādnieku, kas strādā Latvijā bez oficiālās atļaujas noformēšanas. Pēc Veidemanes domām, tas ir drauds "latviskajai Latvijai", jo gandrīz visi šie cilvēki nerunā valsts valodā un negrasās to mācīties.
"Pieaug cilvēku skaits, kuri nerunā latviski, viņi aizpilda tukšās vietas, un Latvija kļūst nelatviska. Mani tas ļoti uztrauc," sacīja Veidemane.
Pēc viņas teiktā, bieži vien sarunas valoda ar šādiem migrantiem ir krievu, un integrēt viņus ir grūti.
"Latvieši ir ļoti atsaucīgi. Latvietis drīzāk pāries uz krievu valodu – mēs taču visi to šeit saprotam, – vienkārši, lai cilvēks saprot. Atbrauc pie mums ukrainis vai baltkrievs – lai viņš saprastu, lai labāk justos šeit. (…) Nevienu mēs neintegrējam. Šie cilvēki, kas atbraukuši šeit, nekad neintegrēsies, viņi vienkārši aizpilda tukšās vietas," sacīja Veidemane.
Latvija rosina samērā stingru politiku ārvalstu darbaspēka piesaistīšanas jomā. Patlaban iekārtoties darbā strādnieku profesijās ir grūtāk, nekā tajās, kur nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks. Deficīta profesijās ir 237 pozīcijas, tādās nozarēs kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, IT, pārstrādes rūpniecība, elektrotehnika, celtniecība, finanšu analīze, zvejniecības kuģu, lidmašīnu vadīšana un citas.
Lai piesaistītu strādnieku profesijā, kas nav šajā sarakstā, darba devējam sākumā ir jāievieto vakance uz 30 dienām Nodarbinātības Valsts aģentūras portālā. Vēl viena prasība darba devējiem attiecībā uz ārzemnieku noalgošanu – viņiem ir jānodrošina alga, kas nav mazāka par vidējo algu valstī iepriekšējā gadā. Šo nosacījumu ir grūti ievērot tajās nozarēs, kur vidējā alga ir zemāka, nekā vidējā alga valstī, piemēram lauksaimniecībā un zivju saimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji uzstājas par to, lai viesstrādniekiem maksātu nevis vidējo algu valstī, bet vidējo algu nozarē.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču daudzi Latvijas politiķi uzstājas pret strādnieku profesiju pārstāvju piesaistīšanu. Tradicionāli pret darba spēka ievešanu iestājas konservatīvās VL-TB/LNNK partijas locekli. Pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača sacītā, kamēr Latvijā pie varas atrodas Nacionālā apvienība, tās pārstāvji darīs visu iespējamo, lai nepieļautu viesstrādnieku ievešanu Latvijā.
