00:50 31 Marts 2020
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB88.1385
Latvijā
Saņemt īso saiti
87

Latvijai ir jāpilda Moneyval rekomendācijas, taču ir jādomā gan par investīcijām, gan par darba tirgus piesātināšanu ar nepieciešamajiem strādniekiem un nepārspīlēt kontroles pasākumu izpildē, paziņoja Inna Šteinbuka.

RĪGA, 18. februāris – Sputnik. Latvija sasniegusi zināmus panākumus Moneyval rekomendāciju izpildē, tai pat laikā, lai panāktu izrāvienu ekonomikas attīstībā, jādomā, kā izvairīties no galējībām, stimulēt bankas kreditēt ekonomiku un atrisināt darba migrācijas jautājumu, paziņoja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, vēsta Tvnet.lv.

Šteinbuka pozitīvi novērtēja Moneyval ziņojumu par Latvijas darbu pēdējā gada laikā. Viņasprāt, Latvijas izredzes netikt iekļautai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā ir pieaugušas.

"Tai pat laikā, ja mēs vēlamies panākt izrāvienu ekonomikā, mums jau šobrīd ir jādomā, kā izvairīties no galējībām," piebilda Šteinbuka.

Pēc viņas sacītā, patlaban vērojami zināmi pārspīlējumi banku klientu izvērtēšanā.

"Nav nekāds noslēpums, ka pašlaik bankas jau pārāk drakoniski izvērtē klientu transakcijas - gan privātpersonu, gan uzņēmumu, gan nevalstisko organizāciju. Man ir virkne piemēru par to, ka prasības pašlaik ir vienkārši nesamērīgas," sacīja Šteinbuka.

Šāda situācija, pēc viņas sacītā, ved pie tā, ka Latvijas banku klienti ir spiesti aiziet uz Igauniju vai Lietuvu. "Diemžēl arī šāda tendence parādās, tas nozīmē, ka biznesa vide Latvijā ir kļuvusi mazāk labvēlīga. Turklāt bankas pašlaik ļoti nelabprāt kreditē tautsaimniecību. Tas notiek ne tikai tādēļ, ka trūktu labu projektu, bet arī tādēļ, ka bankas negrib riskēt," sacīja viņa.

Tāpat Šteinbuka norāda, ka Latvijai biznesa attīstībai un investīciju piesaistīšanai ir jāparedz pasākumi strukturālām izmaiņām darba tirgū.

"Nesen es piedalījos debatēs, kuras rīkoja Latvijas Ārpolitikas institūts, un tajās tika runāts par ļoti dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem – Krievija, Ķīna, Brexit un tā tālāk. Taču pēc tam piecēlās kājās investors no ASV un pateica: Latvijā ir ļoti slikta demogrāfiskā situācija, problēmas darba tirgū, bet jūs to pat nesaucat par risku, lai gan tam ir jābūt centrā," pastāstīja Šteinbuka.

Viņa atzīmēja, ka cilvēkus Latvijā var noturēt tikai tad, ja viņiem nodrošina ar citām ES valstīm samērojamus ienākumus un dzīves kvalitāti.

"Ja cilvēki redzēs, ka citviet viņi var nopelnīt vairāk un nodrošināt ģimenēm labākus dzīves apstākļus, viņi aizbrauks," sacīja viņa.

Šteinbuka atzīmēja, ka šodien Latvijas darba tirgus ir piesātināts – 2019. gada biegās bezdarbs sastādīja vien 6%, "kas nozīmē praktiski pilnu nodarbinātību". Tāpat vērojams algu pieaugums, kas nav saistīts ar darba efektivitātes izaugsmi.

"Tādēļ, laikam, vienīgā izeja ir gudra migrācijas politika. Domāju, ka valdība apzinās riskus, bet, lai mums attīstītos uzņēmumi, ir nepieciešams darbaspēks. Pretējā gadījumā šie uzņēmumi attīstīsies citās valstīs, kur darbaspēks ir," uzskata Šteinbuka.

Un lai arī viesstrādnieku piesaistīšanas jautājums ir nepopulārs valdībā, labāk tomēr būtu pārvaldīt šo procesu apzināti, pašiem pieņemt lēmumus, no kādām valstīm migrantus laist, un no kādām – nē.

"Mēs ļoti labi redzam, kā rīkojas Polija, laižot pie sevis ukraiņu darbaspēku. Ja mēs neko nedarām, migrācija kļūst nekontrolējama, jo cilvēki vienalga brauc," nobeigumā sacīja Šteinbuka.

Pēc temata

Pasaules Banka: no Latvijas bēg izglītoti cilvēki
Uzņēmējs: vietējie neiet strādāt par tūkstoti eiro, talkā nāk ukraiņi
Tranzīts, bankas un algas nav galvenais: ekonomists atradis, par ko uzlielīt Latviju
Bezdarba rādītāju ziņā Latvija ieņēmusi vidējo vietu Baltijas valstīs

Galvenie temati