22:36 20 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1810
  • RUB92.0238
Latvijā
Saņemt īso saiti
52

Tuvāko gadu desmitu laikā Latvijas teritorija saruks aptuveni par 9,2 kvadrātkilometriem. Klimata pārmaiņu rezultātā dažviet valstī, kur jūras krasts atklāpjas īpaši strauji, privātīpašumā ir gan pludmale, gan jūra.

RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Privātīpašumā esoša pludmales un jūras teritorija neatbilst likumam, kas paredz: krasts pieder valstij līdz vietai, kur jūra sasniedz augstāko bangu. Tāpēc vides pētnieki šogad plāno noteikt vietu, kur jūrā ir augstākā banga, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz raidījumu "900 sekundes".

Šoziem vairāki krasta nobrukumi fiksēti Saulkrastos, pie Baltās kāpas.

"Kādreiz šajā vietā bija pietiekami augsta kāpa, kuru šobrīd daļēji noskalo jūras viļņi un Inčupe. Tā ir viena no vietām Latvijā, kur tas notiek pietiekami aktīvi. Šis objekts apdraud arī mazliet tālāk esošo atpūtas infrastruktūru – laipas un kāpnes," stāstīja Latvijas Universitātes Ģeoloģijas zinātņu doktoru un jūras krastu pētnieks Jānis Lapinskis.

Laipas un kāpnes ar laiku būs jāpārvieto, uzskata pētnieks, jo tām uzbrūk krasts. Kopējais Latvijas piekrastes garums ir 500 kilometri, un erozija apdraud aptuveni piekto daļu krasta.

Patlaban vairāk nekā 100 īpašumu atrodas jūras krastā un – tagad arī daļēji zem ūdens, liecina biedrības "Baltijas krasti" pētījums. To finansējusi Vides reģionālā un attīstības ministrija (VARAM), lai analizētu jūras krasta erozijas ietekmi uz piekrastes zemju īpašumiem. Šogad speciālisti mēģinās noteikt vietu, līdz kurai teorētiski var sniegties jūras augstākā banga jeb vieta, kur vētrā nonāk augstākie viļņi līdz sauszemei.

"Ir ļoti daudz īpašumu, kuri nonākuši publiskajā pludmalē un tieši piekrastes erozijas dēļ. Šobrīd ir tāda situācija, ka visas šīs teritorijas, tas ir pludmale, pieder valstij jeb vieta, kur ir augstākās bangas. Un šie īpašnieki zaudē savu īpašumu un cieš dabas parādību dēļ," apliecināja biedrības "Baltijas krasti" priekšsēdētāja Līga Brūniņa.

Tāpēc ir jānosaka vieta, ko var sasniegt augstākā banga un kā tā laika gaitā mainīsies. Diemžēl jūras krasts ir tik mainīgs, ka ir sarežģīti dabā noteikt vietu, kur jūra sasniedz augstāko bangu, un vides pētnieki kā galveno kritēriju augstākās bangas robežas noteikšanai piedāvā izmantot absolūto augstumu virs jūras līmeņa. Šī informācija regulāri tiks atjaunota.

Pēc temata

Zemnieki Latvijā spiesti pielāgoties klimata pārmaiņām dabā
Meteorologi uzskata: aizvadītā desmitgade bija pati karstākā
Globālo sasilšanu apturēt vairs neizdosies. Tomēr priekšrocības ir saskatāmas
Zinātnieks: Latvijai nav jābaidās no globālās sasilšanas, ir nopietnākas problēmas

Galvenie temati