21:05 10 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0867
  • RUB80.6900
Latvijā
Saņemt īso saiti
145

Prezidents Egils Levits aicina izdarīt grozījumus likumā, lai telekanālu pamata piedāvājumā pastiprinātu ES un EEZ oficiālajās valodās veidoto raidījumu lomu, tādējādi ierobežojot krievu valodā translēto programmu daļu.

RĪGA, 13. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Plašu atbalsi sabiedrībā radījuši grozījumi, ko Latvijas prezidents ierosinājis veikt likumā par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tas ir saprotams: pēc būtības, tie nerisina nospraustos uzdevumus, toties rada papildu slodzi biznesam un visai maz ņem vērā vietējās auditorijas intereses

Kā bija un kā būs?

Latvijas prezidents Egils Levits vērsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, ierosinot pārskatīt likumu par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Valsts vadītājs uzskata, ka ir jāmaina prasības pret kanālu retranslatoru bāzes piedāvājumu, paketēm, ko piedāvā kabeļtelevīzijas operatori.

Nepieciešamību grozīt likumu prezidents pamato ar rūpēm par valsts informatīvās telpas nostiprināšanu. Pēc viņa domām, stipra informācijas telpa ir svarīgs valsts demokrātijas un drošības jautājums. Likumdevējam ir jānodrošina, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejamas kvalitatīvas un daudzveidīgas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūras telpai, skaidro prezidents.

Levits iesaka vismaz 80% bāzes piedāvājumā pieejamo programmu jāveido kādā ES vai EEZ oficiālajā valodā.

Patlaban bāzes komplektā jāiekļauj sabiedriskie (valsts) mediji. To programmas ir jātranslē obligāti. Līdztekus retranslētājiem un kabeļtīklu operatoriem ir jānodrošina sekojošas prasības:

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kurā pārsvarā iekļautas Eiropas Savienības valstī radītas ziņas, analītiskās un informācijas pārraides kādā no ES oficiālajām valodām;

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kas vismaz 50% ētera laika strādā valsts valodā, ar noteikumu, ka šīs programmas pārraides kopējais laiks diennaktī nav mazāks par 18 stundām, bet programmas īpašnieks saņēmis atļauju translācijām Latvijā;

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kurā pārsvarā iekļauti zinātniski populāri raidījumi no ES valstīm, kādā no ES oficiālajām valodām;

- jābūt vismaz vienai televīzijas programmai, kurā pārsvarā iekļauti raidījumi bērniem un jauniešiem ES valstīs, kādā no ES oficiālajām valodām.

Komentāri un viedokļi

Salīdzinājumā ar prezidenta grozījumiem, iepriekšējie noteikumi izskatās kā liberālisma kalngali. Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ("Saskaņa") skarbais komentārs nav nejaušs: "Prezidents Levits joprojām ievieš savu Latvijas nākotnes vīziju, protams, stingri atbilstoši Satversmes preambulai... Nākamā sērija – ierosinājums uzdot kabeļtīklu operatoriem 80% proporciju televīzijas programmām ar saturu, kas būtu veidots ES oficiālajās valodās. Tas faktiski nozīmē, ka samazināsies teleprogrammu skaits krievu valodā."

Vēl vairāk, ir pamats domāt: ja grozījumi tiks apstiprināti parlamentā, no kabeļtelevīzijas paketēm sāks atteikties ne tikai krievi, bet arī latvieši. Par to pēc Cilvēktiesību komisijas sēdes izteicās Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Mūls. Operatorus pametīs ne tikai nelatviešu auditorija, bet arī latvieši, jo izvirzīta ļoti stingra prasība – raidīt Eiropas Savienības oficiālajās valodās, turklāt pagaidām nav saprotams angļu valodas statuss, viņš norādīja un piezīmēja, ka programmas grieķu, portugāļu un citās ES valodās būs populāras Latvijā.

Jau tagad kabeļtīklu operatoru paketēs ir kanāli, ko skatās vien retais. Tie ir bezmaksas kanāli, tātad ar tiem ir ērti sakomplektēt visu paketi.

Pēc prezidenta grozījumu stāšanās spēkā (acīmredzot, koalīcija tos apstiprinās) operatori būs spiesti samest paketēs gan vajadzīgo, gan lieko, lai sabalansētu patiešām pieprasītus kanālus.

Kāpēc izraudzīta proporcija 80% pret 20%? Kāpēc politiķi, aizbildinoties ar informācijas telpas nostiprināšanu, diktē skatītājiem, ko viņiem skatīties, ko – ne? Kāpēc cenšas ar likumu regulēt pieprasījuma un piedāvājuma likumus tirgū? Vai prezidentam zināms, ka dzīvojam XXI gdsimtā, un katrs var internetā (vai ar satelīta palīdzību) skatīties, ko vēlas? Šos retoriskos jautājumus iedzīvotāji uzdod sociālajos tīklos. Būtu grūti ignorēt grozījumos saskatāmo atraušanos no realitātes. Skaidrs, ka uz vēlmēm neatbilstošu produktu skatītāji reaģēs nepārprotami – atteiksies no nevajadzīgā.

Rodas jautājums, ka prezidents iniciējis grozījumus nevis ar gaisīgās "informācijas telpas aizsardzības" mērķi, bet gan vēlmē risināt praktiskus uzdevumus – paaugstināt "labējo" partiju popularitāti elektorāta vidū. Starp citu, nesen Latvijas jaunais kultūras ministrs jau publiski klāstīja, ka krievu valoda no televīzijas tiks padzīta internetā. Tagad redzam šo tēžu konsekventu īstenošanu.

Pēc temata

Nacionālā apvienība ceļ trauksmi: amerikāņu saimnieki ierobežo Latvijas TV
Latvijā aizliedza deviņus Krievijas telekanālus
Latvijas televīziju aicina nodrošināt tulkojumu krievu valodā
NEPLP vadītājs: mazākumtautību valodām vieta internetā

Galvenie temati