RĪGA, 28. janvāris — Sputnik. Swedbank Latvija atteicās noformēt uzņēmuma konta pārvaldes tiesības Krievijas pilsonei ar termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, kura šo uzņēmumu nopirka. Vispirms no jaunās īpašnieces pieprasīja 200 eiro datu pārbaudei, pēc tam pieprasīja slēgt kontu, pēc tam atsūtīja pieprasījuma izskatīšanas rezultātus uz interneta banku, kurai sieviete nevar piekļūt, jo viņai nav konta pārvaldes tiesību. Par Swedbank darba metodēm savā lapā Facebook pastāstīja Nataļja Antonova.
Viņa pavēstīja, ka ir Krievijas pilsone ar termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, nopirkusi vietējo uzņēmumu, kam bija konts Swedbank un vērsās bankā ar lūgumu piešķirt viņai konta pārvaldes tiesības. Taču banka to darīt atteicās. "Pārbaudīsim, pat ja ir LR personas kods, jums tas maksās 200 eiro," tā, pēc Antonovas vārdiem klientei attrauca bankā.
Sieviete paskaidroja, ka viņa ir uzņēmuma valdes vienīgā locekle, un bankas anketā mainīsies tikai jaunā valdes locekļa un daļu īpašnieka personas dati, bet viss pārējais paliks kā agrāk, ka nepieciešams tikai pārformēt konta pārvaldi un apliecināt parakstu, taču bankā norādīja: "Mēs jums atteiksim, jūs to slēgsiet."
Uzņēmēja iebilda: kontu nav iespējams slēgt, jo vēl nav pārformētas pārvaldes tiesības, un klientei tomēr izsniedza anketas par jauno valdi un patieso beneficiāru.
"Lika gaidīt izskatīšanu, par tās rezultātiem informēšot pa telefonu. Vakar saņēmu īsziņu: "Jūsu lieta izskatīta, ar lēmumu varat iepazīties interneta bankas ziņā" (kurā viņai piekļuves nav, jo bez konta pārvaldes tiesībām nav iespējams ieiet arī interneta bankas kontā," piezīmēja Antonova.
Savu publikāciju viņa noslēdza ar vārdiem: "Dievs, svētī (vārdi no himnas – red.) Latviju no debiļiem. Tas neārstējas."
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
