11:08 31 Maijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1136
  • RUB78.4416
Latvijā
Saņemt īso saiti
42

Laikapstākļi decembrī Latvijā ir gluži kā senāk martā vai aprīlī. Salīdzinoši siltais laiks un lietus ietekmē procesus – pakāpeniski piepilda gan labības laukus, gan citus stādījumus.

RĪGA, 28. decembris – Sputnik. Decembris – pirmais ziemas mēnesis - nav bijis pārliecinošs, turklāt situācija pasliktinās – to pierāda pēdējie gadi, īpaši Kurzemē. Ziema sākas vēlāk un arī beidzas vēlāk – uzsver augkopji. Šādi laikapstākļi ietekmē lauksaimniecību valstī, un patlaban zemnieki ir spiesti pielāgoties pārmaiņām. Laikā, kad sniega vietā līst, jārūpējas par ūdens nopludināšanu novadgrāvjos, bet vasarā jānodrošina pietiekams daudzums ūdens, vēsta Latvijas Radio.

Ziema ir mainījusies, stāsta pieredzējusī agronome un augļkopības speciāliste Ligita Rezgale no Saldus novada, kur jau 25 gadus Jaunlutriņu pagastā zemnieku saimniecībā "Mucenieki" nodarbojas ar augļkopību.

"Katru gadu aukstums un ziema, ja tāda vispār pienāk tradicionālā izpratnē Latvijā, novirzās vairāk uz pavasara pusi. Atceros, ka bērnībā visu decembri uz skolu devāmies ar slēpēm, arī janvārī un februārī skolā fizkultūra bija ar slēpošanu līdz pat marta vidum. Tagad redzam, ka pēdējās ziemas – līdz Jaunajam gadam ziema nekad nav bijusi, sniegs ļoti reti un tikai uz dažām dienām, bet aprīlī, kad jāzied vizbulītēm un jāplaukst lazdām, tad ir īstais aukstums un sniegs," stāsta Rezgale.

Salīdzinoši siltais laiks un lietus, kas nav pārvērties sniegā, ietekmē dabiskos procesus – pakāpeniski piepilda gan labības laukus, gan citus stādījumus.

Uz laukiem stāv ūdens, kaut arī lielākā daļa platību ir meliorētas, stāsta augļkope. Viņa atgādināja, ka šogad līst ļoti stipri, taču nav tā kā 2017. gadā, kad lija nepārtraukti un saknes nopuva lieliem posmiem. Meliorācijas sistēma nespēja uzņemt visus nokrišņus.

Par to, ka lietus vietā tagad vajadzētu būt sniegam, atgādina arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais speciālists Māris Narvils. Īpaši šie procesi novērojami Kurzemē un piejūras reģionos. Ir vairāki negatīvi aspekti, un lietus sniega vietā ir jau nopietna problēma.

"Ja tas viss nonāk lietus veidā, tad viss smuki aiztek prom, un pavasarī nekas nepaliek. Notece turpinās, un mēs attopamies pie nākošās problēmas, ka mums pavasarī viss ir sauss. Augi pēc stādīšanas izjūt mitruma trūkumu, un mēs esam spiesti domāt par dārgām laistīšanās tehnoloģijām, ieguldīt nopietnus līdzekļus, lai to kompensētu," paskaidroja Narvils.

Tagad jādomā, kā šķietami lieko mitrumu saglabāt, kas citkārt līdz pavasari laukos saglabātos pats - sniega veidā.

Pie tam uzartajos laukos bez veģetācijas lietus sagādā tādu problēmu, kā augsnes degradāciju – tā vienkārši tiek izskalota.

"Paliek ar sliktāku struktūru uz pavasari, visi barības elementi skalojas prom ar ūdeņiem, tādā veidā zaudējam būtiskas lietas.

Minimālais, ko vajadzētu darīt – uz ziemu mums vajadzētu kultūras vai starpkultūras, kas spēj šos procesus bremzēt, lai tā izskalošanās nenotiktu, lai pliko, uzarto lauku paliek mazāk.

Regulāri piekopjot šādu praksi, mūs nekas labs negaida, īpaši ņemot vērā klimatiskās izmaiņas," norāda Narvils.

Viņš uzsvēra, ka augsnei jābūt maksimāli nosegtai ar augiem, kas nedotu atpūtu nezālēm un slimībām. Klimatiskās izmaiņas radīs arvien lielākas galvassāpes tradicionālajai zemkopībai, norādīja eksperts. Tāpēc jāmeklē cits ceļš, lai ražas varētu saglabāt un neveidotos tuksneši, jo jau tagad rudeņos vērojami smilšu mākoņi.

"Arī milzīgās lāmas uz laukiem ir saistītas ar mūsu darbošanos. Apakšslāņi ir sablīvēti, ūdens nekur netiek. Kur ir normālas saknes, tur nestāv ūdeņi. Noteiktos apstākļos augi var izslīkt, izsalt, bet tas ir saistīts ar visu iepriekšējo, ko stāstīju," norāda Narvils.

Siltāki laika apstākļi bez sniega visbiežāk tiek novēroti Kurzemē un pie jūras, kur arī šogad sniegs un sals ir bijusi īslaicīga parādība.

Galvenie temati