Valdība vienojusies: Latvija atbalstīs ES mērķi klimatiskās neitralitātes jautājumā

© Sputnik / Sergey MelkonovФлаг Латвии у Европарламента
Флаг Латвии у Европарламента - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Piektdien, 13. decembrī, notiks Eiropas Padomes sēde, kurā tiks apspriesta siltumnīcas gāzu izmešu samazināšanas stratēģiskā iniciatīva.

RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Latvija atbalstīs Eiropas Savienības mērķi – kļūt par vienu no pirmajiem reģioniem, kuri līdz 2050. gadam sasnieguši siltumnīcas gāzu izmešu nulles līmeni jeb klimatisko neitralitāti. Valdība par to jau vienojusies, raksta bnn-news.ru.

Ледник - Sputnik Latvija
Latvijas iedzīvotāji samaksās par cīņu ar klimata izmaiņām

ES valstīm Eiropas Padomes tuvākajā sēdē, 13. decembrī nāksies vienoties par Parīzes Klimata konvencijas ievērošanu. Tā paredz, ka nāksies būtiski samazināt siltumnīcas gāzu izmešus līdz 2030.gadam un pārtraukt tos praktiski pilnībā (līdz "nulles bilances" stāvoklim) līdz 2050.gadam.

Sēdē ieplānota arī diskusija par atbalsta mehānismiem dalībvalstīm ceļā pie klimatiskās neitralitātes un par Eiropas Komisijas ierosinājuma Green Deal aspektiem.

Līdztekus sēdē tiks apspriests arī ES ilgtermiņa budžets. Atzīmēts, ka Latvijas vēlmes šajā jautājumā nav mainījušās – nepieļaut krasu finansējuma samazināšanu reģionālajai politikai, nodrošināt pietiekamus līdzekļus Rail Baltica projektam, panākt tiešo izmaksu izlīdzināšanu lauksaimniecībā, kā arī nodrošināt piekļuvi centralizēti vadītajām ES programmām.

Iepriekš vēstīts, ka 2019. gada oktobrī Eiropas stratēģiju klimatiskās neitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam atzinīgi novērtējusi Igaunijas valdība. Eksperti aplēsuši, ka darbs ar mērķi samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi Igaunijai izmaksās 17 miljardus eiro.

Термометр на окне - Sputnik Latvija
Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā

Centra "Starptautiskā energopolitika" vadītājs Jurijs Solozobovs pastāstīja, ka pāreju pie alternatīvās enerģētikas var atļauties tikai bagātas valstis. Patlaban panākumus Eiropas Savienības kopējā stratēģijā guvusi tikai Vācija, taču tas valstij izmaksājis ļoti dārgi.

Eurostat dati par 2016. gadu liecina, ka līdera vietu ES atjaunojamo avotu izmantošanā enerģijas ražošanā ieņem Austrija (73%), Zviedrija (65%), Portugāle un Dānija (pa 54%) un Latvija (51%). Lietuva (16,8%) un Igaunija (15,5%) būtiski atpaliek no kaimiņienes. No alternatīvajiem avotiem iegūtās enerģijas apjomā 36,9% ES pieder hidroenerģētikai, tai seko vēja enerģētika (31,8%), Saules enerģētika (11,6%). Uz citiem atjaunojamajiem avotiem attiecas 19,7% visas ražotās elektroenerģijas.

Ziņu lente
0