06:07 12 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1783
  • RUB85.6858
Latvijā
Saņemt īso saiti
48

Latvijā trūkst darbinieku, un šis faktors negatīvi ietekmē arī investoru piesaistes jomu – cilvēki, kas vēlētos atvērt Latvijā uzņēmumu, spiesti pārdomāt, kur atrast kadrus.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Uzņēmēji Latvijā saskaras ar grūtībām gan kvalficētu speciālistu, gan vienkāršā darbaspēka atlases jautājumos. Par to liecina aptaujas rezultāti, kurā piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras locekļi, raksta Dienas Bizness.

Grūtības zemu kvalificēta darbspēka meklējumos konstatējuši 63% aptaujāto uzņēmēju, bet 74% saskārušies ar speciālistu trūkumu dažādās jomās.

Vietējā darba spēka trūkuma apstākļos daudzi uzņēmumi ir gatavi piesaistīt darbiniekus no ārzemēm. Citās valstīs visbiežāk tiek meklēti vidējā posma darbinieki (48%), taču 30% gadījumu uzņēmumi meklē ārvalstīs arī zemu kvalificētu darba spēku. Visbiežāk Latvijā ierodas strādāt Ukrainas, Indijas un Ķīnas pilsoņi.

LTRK atzīmēja, ka darbspēka piesaistīšana no trešajām valstīm pagaidām ir visai darbietilpīgs process, kas prasa būtiskus finansiālos ieguldījumus sākuma posmā. Aptauja liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu paši noalgo ārvalstu darbiniekus (62,5%), taču ir arī uzņēmēji, kuri izmanto vidutājus un darba spēku iznomā (17,5%).

Aptuveni 45% kompāniju pārstāvju, kas pieņēmušas darbā trešo valstu pilsoņus, paziņoja, ka ārzemnieki strādā pie viņiem jau trīs gadus, vēl 35% norādīja, ka trešo valstu pilsoņi sākuši darbu uzņēmumā pēdējā gada laikā.

LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa uzsvēra, ka ārvalstu darba spēks Latvijā ir aizvien pieprasītāks, un nākamgad vietējie uzņēmumi plāno palielināt darbinieku skaitu no ārvalstīm.

Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Republika, kurā dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku, emigrācijas un mirstības līmeņa pārākuma dēļ pār dzimstību, pēdējo desmit gadu laikā pazaudējusi, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, no 250 līdz 400 tūkstošiem cilvēku.

Kadru trūkuma dēļ Latvijas uzņēmēji jau vairākus gadus ierosina mazināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – vairāk nekā 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču daudzi Latvijas politiķi iestājas pret strādnieku profesiju piesaistīšanu. Piemēram, pērn Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā jālaiž tikai augsti kvalificētus viesstrādniekus, zivis bundžās bāzt var arī latvieši.

"Ja mēs šādās [mazkvalificētās] profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," paziņoja Iesalnieks.

Diskusijas par viesstrādnieku ievešanas atvieglošanu turpinās, taču pagaidām Latvijas varas iestādes ir vienkāršojušas nodarbināšanas nosacījumus tikai profesiju pārstāvjiem, kuri saistīti ar intelektuālo darbu.

Pēc temata

Latvijas zemnieki: nacionālisms – tas ir labi, kamēr nepaliksim bešā
Imigrācija vienkāršota: kur viesstrādniekiem nāksies maksāt vairāk, nekā latviešiem
Kā iekārtot darbā invalīdus: Latvijā var ieviest kvotas

Galvenie temati