05:58 11 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1077
  • RUB70.4627
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Valsts vairs neļaus "atstrādāt" studiju kredītus

© CC0 / Kevin Grieve on Unsplash
Latvijā
Saņemt īso saiti
21

Līdz šim ar daļēju kredīta dzēšanu varēja rēķināties izglītībā un veselības aprūpē strādājošie augstskolu absolventi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Kredīti mācībām un studiju kredīti vairs netiks dzēsti par darbu pēc augstskolas beigšanas, apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Mixnews.lv.

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Tie paredz, ka jau no šī gada kredīts vairs netiks dzēsts par darbu noteiktos amatos un noteiktās jomās.

Līdz šim ar daļēju kredīta dzēšanu varēja rēķināties izglītībā un veselības aprūpē strādājošie augstskolu absolventi, piemēram, vispārizglītojošo skolu pedagogi, bērnudārzu audzinātāji, sociālās sfēras un kultūras darbinieki, mediķi, valsts iestāžu, prokuratūras un tiesu darbinieki.

Oktobrī, kad valdība apstiprināja studiju kreditēšanas jauno modeli, tika ziņots, ka jaunā sistēma paredz studiju kredīta dzēšanu 30% apmērā pēc bērna dzimšanas vai adopcijas. Tāpat saglabāsies norma par atlikušā kredīta dzēšanu nāves vai invaliditātes gadījumā.

Kreditēšanas jaunais modelis paredz procenta likmes griestus – tā nevar pārsniegt 3,5%. Prognozes liecina, ka vidējā kredīta likme sastādīs 2,5-5%, pie tam kredītu būs iespējams noformēt neklātienē, ar elektroniskā paraksta palīdzību.

IZM sola, ka jaunais modelis novērsīs kredītiestāžu intereses trūkumu par studentu kreditēšanu, vienkāršos administratīvās procedūras, padarīs kredītus pieejamākus.

Tagadējais kreditēšanas modelis darbosies līdz 2020. gada 1. aprīlim.

Latvijā ir viena no augstākajām studiju maksām Eiropā, taču tā atšķiras dažādās augstskolās. Lielākā daļa studentu (69%) mācās valsts subsidētās privātās mācību iestādēs. Neskatoties uz salīdzinoši augsto studiju maksu, tikai 5% studentu izmanto iespēju paņemt valsts garantēto kredītu.

Valsts kontroles dati liecina, ka tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijā pēc diploma saņemšanas, pie tam 55% mediķu un palīgpersonāla valstī ir vecāki par 55 gadiem. No 200 jaunajiem ārstiem, kuri nākamgad plāno sākt internatūru, jau gandrīz puse saka, ka Latvijā nestrādās.

25-34 gadu vecuma grupā tikai 1% ir pedagogi (vidēji ESAO – 1,8%), 50-59 gadu vecuma grupā – 2,8% (vidēji ESAO – 2,4%). 2017. gadā gandrīz puse sākumskolā un vidusskolā strādājošo pedagogu bija vecāki par 50 gadiem un plānoja tuvāko 15 gadu laikā doties pensijā.

Galvenie temati