Tiesībsargs: ANO jāpieņem stingrākas rekomendācijas par krievu tiesībām Latvijā

© фото из личного архиваАлександр Кузьмин
Александр Кузьмин - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
ANO agrākās rekomendācijas jautājumā par krievu mazākumtautības diskrimināciju Latvijā bija visai mīkstas, tāpēc valdība tās ignorēja, norāda tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. ANO foruma mazākumtautību jautājumos 12.sesijas ietvaros notika apaļais galds "Krievvalodīgie Baltijā un Ukrainā: mazākumtautību diskriminācija". Pasākumā piedalījās arī Latvijas cilvēktiesību komitejas loceklis, tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Es pastāstīju, kā Latvijā pret izglītību krievu valodā tiek vērsti aizliegumi un ierobežojumi, kā notiek spiediens pret Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvistiem un tiesībsargiem, kuri nodarbojas ar krievu tautības iedzīvotāju problēmām," pastāstīja Kuzmins intervijā Sputnik Latvija.

Tiesībsargs paskaidroja, ka tamlīdzīgos pasākumos ANO pārstāvji neizpauž oficiālo viedokli.

"Konferences rezultāti gaidāmi nākamā gada sākumā, kad tās organizatori apkopos no dalībniekiem saņemtās rekomendācijas. ANO kompetentās struktūras ju pievērš uzmanību problēmai, piemēram, rasu diskriminācijas likvidācijas komiteja nosodīja izglītības reformu Latvijā. Problēma ir tā, ka Latvija to neuzklausa. Jā, Latvijas Satversmes tiesa pievērsa uzmanību komitejas kritikai, taču paziņoja, ka ANO ekspertiem it kā neesot bijusi vispusīga informācija par reformu, lai arī valsts Ārlietu ministrija iesniedza atbilstošo ziņojumu," pastāstīja Kuzmins.

Viņš atzīmēja, ka krievu mazākumtautības diskriminācijas jautājums ANO tiek skarts kopš 2008.gada.

"Diemžēl formulējums pēc iepriekšējā foruma bija visai mīksts un izrādījās nepietiekams. Ceru, ka šogad rekomendācijas būs skaidrākas," noslēgumā piebilda tiesībsargs.

Молодые люди, раскрашенные в цвета триколора - Sputnik Latvija
Riebīgā asimilācija, ļaunais Ušakovs, soda vienības: Lindermans par krievu stāvokli Latvijā

Latvijas valdība konsekventi izspiež krievu valodu no izglītības jomas. Pērn Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies vidusskolēni, gadu vēlāk — visu klašu skolēni.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis. Neskatoties uz protestiem un tiesībsargu argumentiem, Latvijas Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās sistēmas likvidācija valsts vidējās izglītības sistēmā ir likumīga.

Krievijas ĀM regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts Dome saistībā ar skolu reformu pieņēmusi iesniegumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.

Krievvalodīgie aktīvisti turpina cīņu par brīvu mācību valodas izvēli Latvijā. 5.decembrī notiks jauns mītiņš izglītības aizsardzībai krievu valodā. Akcijas dalībnieki pulcēsies pie Izglītības ministrijas no pl. 18.30 līdz 19.00.

Кузьмин: ООН пора ужесточать рекомендации по правам русских в Латвии
Ziņu lente
0