16:22 12 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.3925
Во всем мире идет кампания об отказе от пластиковых пакетов и переходе на экологичные материалы

Latvija grib iedzīvoties uz planētas glābšanas rēķina, bet būs jāpagaida

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
33

Globālās sasilšanas apkarošanā būs jāiegulda seši miljardi eiro, toties ir iespēja atteikties no Krievijas gāzes, bet perspektīvā – pat nopelnīt.

RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Sākās Enerģētikas un klimata plāna 2030 projekta saskaņošanas ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm pēdējais posms, raksta Rus.db.lv.

Ministru kabinetā plāna projektu plānots apstiprināt 17. decembrī, lai līdz gada beigām iesniegt to Eiropas Komisijā.

Sīkāk par to, kā Latvija cīnīsies ar globālo sasilšanu, forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" ceturtdien  pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

Pēc viņa vārdiem, plānā ir ietverti vairāki pasākumi, kas vērsti uz transporta sektora ekoloģiskuma palielināšanu, piemēram, autoparka atjaunošana un sabiedriskā transporta  izmantošanas veicināšana. Plāns paredz arī aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis paziņojis, ka iepriekšminēto pasākumu īstenošanai līdz 2030. gadam būs nepieciešami 6 miljardi eiro. Iespējamie finansēšanas avoti - eirofondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles un citi.

"Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš arī uzskata, ka pareiza klimata politika palīdzēs uzlabot Latvijas labklājību.

Videouzrunā foruma dalībniekiem viņš atzīmēja, ka Latvija daudzus gadus pretojusies klimata politikai, jo tā tika uzskatīta par papildu slogu.

"Tomēr mana valdība saka pretējo - klimata politika ir Latvijas iespēja, lai celtu labklājību, bet tas prasīs paradumu un domāšanas maiņu," sacīja Kariņš.

Premjers uzsvēra, ka Latvijā ir daudz enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem, taču divas trešdaļas energoresursu joprojām tiek importētas, tai skaitā no Krievijas.

"Mums ir jāmazina imports, kas sakrīt ar Eiropas Savienības mērķiem. Tāpēc ir jādomā par ēku energoefektivitāti, kas nozīmē - jo mazāk patērējam enerģiju, jo mazāk tā mums ir jāimportē," teica Kariņš.

Pēc temata

Ekonomists: Latvijai uzspiestās "zaļās" problēmas nogalina tās ekonomiku
Grēta Tūnberga nes draudus globalizācijai
ES plāno piešķirt triljonu eiro klimata aizsardzībai
Klimata pārmaiņas Latvijā: kanalizācija netiek galā, noslīdeņu skaits pieaugs

Galvenie temati