02:10 13 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1015
  • RUB70.4859
Plāksne tiesas ēkā

Atņems tiesības uz objektīvu tiesu: kādēļ ministrs ir pret ekonomisko lietu tiesu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
14

Kur slēpjas priekšrocības un trūkumi Tieslietu ministrijas idejā izveidot specializētu tiesu ekonomiskajās lietās.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Otrdienas, 5. novembra, sēdē valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvājumu izveidot specializētu tiesu ekonomiskajās lietās. Tai ir jāsāk darbs nedaudz ilgāk, nekā pēc gada – 2021. gada 1. janvārī, vēsta LNT.

Idejas autori cer, ka pateicoties jaunajai tiesai komercstrīdi tiks atrisināti daudz ātrāk, celsies lēmumu kvalitāte, taču galvenais ir tas, ka specializētie tiesneši, kuri izies attiecīgu apmācību, spēs profesionāli skatīt lietas par ekonomiskiem noziegumiem, sevišķi par naudas atmazgāšanu un korupciju.

"Nevarēs vairs darboties atrunas, ka tiesnešiem nebija iespējas sagatavoties, nebija iespējas būt profesionāliem šādā lietā, maz ir skatījuši šādas lietas. Ļoti svarīgi – cik lietas ar kādu regularitāti profesionālis dara kaut ko," paskaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Korupcijas perēklis

Vienīgais valdības loceklis, kurš nobalsoja pret specializētās tiesas ekonomiskajās lietās izveidošanu, bija iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš uzskata, ka tieslietu ministrs piedāvā izveidot "korupcijas perēkli". Ģirģens skaidro, ka patreiz šādas lietas tiesnešu starpā tiek sadalītas elektroniski un nejaušā kārtībā, savukārt ekonomisko lietu tiesas tiesnešu skaits būs neliels, tādēļ viņi paši varētu tikt pakļauti korupcijai.

"Samazinot tiesnešu skaitu, faktiski izveidojam tiesnešu klanus, kuri turpmāk skatīs ekonomiskās lietas. Es uzskatu, ka cilvēkiem tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz godīgu tiesu, objektīvu tiesu," apgalvo Ģirģens.

Sabiedrība par atklātību "Delna" uzskata, ka tiesnešu specializācija lietās par ekonomiskajiem noziegumiem ir absolūti vēlama, taču šajā piedāvājumā ir daudz risku.

"Var būt mēģinājumi ietekmēt, radīt politisko spiedienu, ekonomisko spiedienu uz šiem tiesnešiem," uzskata "Delna" vadītāja Liene Gātere, norādot, ka tas ir jāņem vēra un jāmeklē kaut kādi risinājumi.

Uz to tieslietu ministrs atbild, ka ekonomisko lietu tiesa ar nelielu specializēto tiesnešu skaitu atradīsies ciešā visas sabiedrības kontrolē, tādēļ uzraudzīt lēmumu kvalitāti būšot daudz vieglāk.

"Viņi visi būs uz delnas. Ja viņi ir desmit, viņi ir redzami. Viņiem ir grūtāk noslēpties nekā vienam rajona tiesnesim, pa visu Latviju izskatot vienu reizi savā mūžā koruptīvu lietu, kurš vienmēr varēs pateikt – nu, es nebiju specializējies," paziņoja Bordāns.

Budžeta izdevumi

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir neapmierināts, ka tieslietu ministrs izvirzījis ideju par specializēto tiesu bez Tieslietu padomes atbalsta.

"Veidot specializētu tiesu – šis atbalsts netika sniegts, jo tas tiek vērtēts kā attīstību neveicinošs faktors. Šī specializācija nedos vēlamo rezultātu," uzskata Kalnmeiers.

Viņš raizējas, ka šādas tiesas izveide rosina jautājumu par lietderīgu budžeta līdzekļu izmantošanu, jo, ja tā atradīsies Rīgā, prokuroriem no reģioniem nāksies segt komandējumu izmaksas, lai viņi varētu pārstāvēt valsts apsūdzības pusi. Ja sēdes tiks rīkotas izbraukuma kārtībā, izmaksas arī būs neizbēgamas.

"Iztērēts laiks, iztērēti resursi, un rezultāta nekāda. Ja tiesa notiek, prokuratūrai ir jānodrošina šis prokurors ar viesnīcu, kurā viņš dzīvos. Viennozīmīgi pieaugs budžeta izdevumi šajā jautājumā," paziņoja Kalnmeiers.

Specializētās tiesas ekonomiskajās lietās izveide vēl ir jāatbalsta Saeimai.

Pēc temata

Latvija samaksās par pārāk ilgu tiesāšanos
Paksa lieta: Lietuva sešus gadus neizpilda ECT lēmumu
Strasbūras tiesa novērtējusi Lietuvas darbības pret mūža ieslodzījumā esošajiem
Bez gala un malas: tiesvedība valstī ir bezjēdzīga un nežēlīga

Galvenie temati