07:43 22 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1091
  • RUB70.6406
Skultes osta

Bordāns sameklējis Latvijas SDG termināļa pretiniekus Krievijā

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
36

Pret SDG termināli Skultē iebilst vietējie iedzīvotāji un ekologi, to kritizē virkne politiķu un atgādina Lietuvas neveiksmīgo pieredzi ar tās termināli Klaipēdā, taču Jānis Bordāns, celtniecības atbalstītājs, sameklējis pretiniekus Krievijā.

RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns atklājis, ka SDG termināļa projektam, iespējams, ir politiskie pretinieki Krievijā, kuri vēlas, lai Latvija joprojām saņemtu degvielu pa cauruļvadu.

"Pretinieki šim projektam ir "Gazprom". Pieļaujam, ka var būt arī politiski pretinieki no Krievijas, kuriem rūp, ka gāze nāk pa cauruli, nevis ir pievedama," teica Bordāns pārraidē "Krustpunkti" Latvijas radio. Politiķis gan nepaskaidroja, uz kāda pamata sniedzis tādu apgalvojumu – ne "Gazprom", ne oficiālie Krievijas pārstāvji publiskajā telpā nav komentējuši ieceri būvēt SDG termināli Skultē. Protestē tikai vietējie iedzīvotāji un virkne politiķu.

SGD termināļa būvniecības ieceri Skultē īsteno akciju savienība "Skulte LNG Terminal". Šobrīd 83% kompānijas akciju pieder Nacionālajai gāzes termināļa biedrībai, savukārt pārējie 17% pieder amerikāņu biznesmenim Pēteris Aloizam Ragaušam (viņš ir arī valdes priekšsēdētājs).

Iepriekš vēstīts, ka Pēteris Aloizs ir JKP lielākais ziedotājs.

Pērn Jānis Bordāns un Gatis Eglītis apmeklēja ASV ar mērķi aģitēt ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus un piesaistīt ziedojumus. Informācija partijas vietnē liecināja, ka viņi apmeklējuši Kongresu, tikušies ar vietējiem ekspertiem un Amerikas latviešu apvienības sapulci Vašingtonā.

JKP līderi tikās ar Latvijas goda konsulu Pēteri Aloīzu Ragaušu, kurš mēnesi vēlāk ieskaitīja JKP kontā desmit tūkstošus eiro, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem sponsoriem.

Latvijas izcelsmes amerikānis Pēteris Aloīzs Ragaušs kļuva par goda konsulu Hjūstonā pirms diviem gadiem. Viņš absolvējis Mičiganas un Hārvardas universitātes, strādājis British Petroleum un citās lielās kompānijās naftas biznesā.

Daudzi politiķi un diplomāti atcerējās, kā Ragaušs palīdzējis organizēt tikšanās ar naftas un gāzes uzņēmējiem Teksasā, kad ASV apmeklēja Latvijas prezidents Andris Bērziņš. Viņš piedalījās pasākumos arī ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas vizītes laikā ASV pirms četriem gadiem. Toreiz kuluāros ministre izdzirdēja no lobijiem ideju, ka Latvijā varētu būvēt SDG termināli.

Iepriekš Saeimas deputāts no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Armands Krauze paziņoja, ka Latvijai nav vajadzīgs SDG terminālis, tā var saņemt gāzi no Krievijas vai Norvēģijas, Lietuvas Klaipēdā jau ir regazifikācijas terminālis. Jaunā konservatīvā partija (JKP) lobē SDG termināļa projektu Latvijas Skultes ostā vien tādēļ, ka saņēmusi sponsora palīdzību no tā autora.

Termināļa projekts un vietējo iedzīvotāju protesti

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kompānija Skulte LNG Terminal izstrādā SDG termināļa  un aptuveni 39,5 kilometrus gara gāzesvada projektu līdz Inčukalna gāzes krātuvei. Termināļa platformu plānots izvietot Skultes ostas ziemeļaustrumu akvatorijā, 2,5 kilometru attālumā no krasta. Pazemes gāzesvada garumam jāsastāda 5,5 kilometri, kāpu zonā būs 0,5 kilometri cauruļu, uz zemes – vēl 33,5 kilometri.

Kopējās investīcijas SDG termināļa būvdarbos Skultē lēstas 90 miljonu eiro apjomā, no kuriem 60 miljonus plānots veltīt paša termināļa būvdarbiem Rīgas līcī, 20 miljonus – gandrīz 40 km garajam gāzesvadam no Skultes līdz Inčukalna PGK. Vēl 10 miljoni ir rezerve, arī gadījumam, ja cauruļvada izbūve izmaksās dārgāk nekā sākotnēji plānots, paskaidroja "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Pēc viņa vārdiem, projektu piekritusi finansēt amerikāņu komercbanka: kompānija varēs paņemt kredītā 85% summas, ja iekārtas piegādās parteris no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valsts. Pārējos 15% būs jānodrošina piesaistītajam stratēģiskajam partnerim. Miķelsons apliecināja, ka partneris ir atrasts. Tā nosaukumu viņš neminēja, taču, pēc LSM datiem, interesi par investīcijām termināļa attīstībā paudusi Korejas kompānija Kogas.

Paredzēts, ka terminālis spēs uzņemt gāzes kuģus ar ietilpību no 40 tūkstošiem līdz 174 tūkstošiem kubikmetru. Saskaņā ar iniciatoru ieceri, tas kļūs par pasaulē lētāko šāda veida termināli.

Pirmās sabiedriskās apspriešanas notika 29. jūnijā, tajās vietējie iedzīvotāji izteica asu neapmierinātību saistībā ar ieceri. Viņi uztraucas, ka terminālis nodarīs nenovēršamu kaitējumu dabai, kā arī ietekmēs cilvēku ikdienu un tūrismu.

Projekta pretinieki akcentēja, ka gazes patēriņš Latvijā pēdējos gados krities par 30%, tāpēc projekts pārsvarā kalpo tā īstenotāu biznesa interesēm, nevis sabiedrībai.

Pēc temata

Visi likumi kaķim zem astes: Saulkrastos sadumpojušies pret SDG termināli
Lētākais pasaulē: Latvijā plānots būvēt SDG termināli par 150 milj. eiro

Galvenie temati