02:10 13 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1015
  • RUB70.4859
Latvijas RKP Terehova

KF elektroniskās vīzas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku: ko var atbildēt Rīga

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
46

Ar elektroniskām vīzām Latvijas iedzīvotāji brauks uz Krieviju ne tikai ar tūrisma mērķiem, bet arī par pirkumiem, tas "atņems" valsts budžetam visus ar pārdošanu saistītos nodokļus, raksta Juris Paiders.

RĪGA, 29. oktobris — Sputnik. Tuvāko divu vai trīs gadu laikā Latvija izjutīs Krievijas ievesto elektronisko vīzu negatīvas sekas – iedzīvotāji apvieno tūrisma braucienus ar iepirkumiem, un tas samazina iekšējo patēriņu. Analoģiski igauņi papildināja Latvijas budžetu, pateicoties lielai cenu starpībai precēm ar akcīzes nodokli, raksta publicists Juris Paiders laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze.

Paiders norāda, ka ekonomikas izaugsmes iespējas valstī var noteikt ne tikai pēc IKP izmaiņu dinamikas. Ir arī citi indikatori, un viens no tiem ir transporta plūsmas intensitāte.

Līdz 2008. gadam autotransporta plūsmas intensitāte pieauga atbilstoši Latvijas ekonomikas izaugsmes tempiem, jo īpaši tā pieauga Rīgas apkārtnē. 2008. -2009. gada krīzes laikā rādītāji stipri pasliktinājās, bet, ekonomikai atgūstoties, autotransporta plūsmas intensitāte atkal pieauga. Tomēr, izvērtējot pēdējo gadu situāciju, ir redzams, ka plūsmas intensitāte aug tikai Rīgas apkārtnē, bet pārējā Latvijas teritorijā nemainās vai pat samazinās.

Bez Rīgas Latvijā izveidojies vēl viens izaugsmes centrs – Ziemeļvidzeme. 2018. gadā uz dažiem ceļiem Igaunijas robežas tuvumā, satiksmes intensitāte gada laikā pieauga līdz pat par 40%. Liela akcīzes preču cenu starpība mudināja igauņus doties uz Latvijas pierobežas veikaliem. Tas izraisīja noteiktas ekonomiskās sekas – samazinājās iekšzemes pieprasījums Igaunijā, toties pieauga nodokļu ieņēmumi Latvijas budžetā.

Ilgtermiņā tas veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un negatīvi ietekmētu Igaunijas ekonomiku, tāpēc vasarā Tallina pieņēma lēmumu ievērojami samazināt akcīzes nodokli alkoholam, kas, bez šaubām, samazinās pirkumu apjomu Latvijā.

Arī Krievija ir veikusi soļus sava iekšējā pieprasījuma atbalstam: no 2019. gada 1. jūlija Latvijas un citu ES valstu pilsoņi var noformēt elektronisko vīzu ieceļošanai Kaļiņingradas apgabalā. Atšķirībā no parastās vīzas tā ir bez maksas un ļauj atrasties Krievijā 8 dienas. Līdzīga programma no 1. oktobra sāka darboties Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā.

Starp Latviju un Krieviju ir vērojama liela cenu starpība vairākās preču grupās (bezrecepšu medikamenti Krievijas aptiekās var būt pat desmitiem reižu lētāki), un, ja cilvēki apvienos tūrismu ar iepirkumiem, tad šie braucieni negatīvi ietekmēs Latvijas iekšējo patēriņu, kā tas notika ar Igauniju 2018. gadā. Tuvākajos 2-3 gados tas var radīt nopietnas problēmas iekšējam patēriņam, un attiecīgi arī valsts budžetam.

Tāpēc Latvijas valdībai ir pēdējais laiks pacelt galvu no valsts budžeta ekseļa tabulām un pievērsties reālai ekonomikai, raksta Paiders.

Viens no veidiem, kā līdzsvarot pierobežas tirdzniecību – atbildēt ar to pašu, ieviest vienkāršotu iebraukšanu Latvijā. Tomēr šajā ceļā ir vairāki šķēršļi: Šengenas zonas noteikumi un ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie riski.

Turklāt tā kā demokrātiskā valstī vara nedrīkst aizliegt saviem pilsoņiem ceļot, tad, neko nedarot, Latvijas valdībai ir jārēķinās ar ļoti nepatīkamām ekonomiskam sekām jau tuvākajos gados.

Pēc temata

Baltiju uztrauc Krievijas elektroniskās vīzas
Latvijas pilsoņus neielaidīs Pēterburgā ar elektronisko vīzu, ja viņi brauks ar vilcienu
Bezmaksas e-vīza uz Sanktpēterburgu par 50 eiro: pelna uz tūristu rēķina
Krievija un Latvija apsprieda vienkāršotu vīzu izsniegšanu

Galvenie temati