Nevienam nav vajadzīgs: neatrada nevienu gribētāju virzīt Okupācijas muzeju par 1000 eiro

© Sputnik / Sergey MelkonovМузей оккупации Латвии
Музей оккупации Латвии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Okupācijas muzeja biedrība jau pusotru mēnesi nevar atrast jaunu direktoru, jo neviens nepiekrīt "veidot sabiedrībā pozitīvu tēlu" šai iestādei.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Okupācijas muzeja biedrība krīt no kājām, meklējot jaunu direktoru, tādēļ ir spiesta ievērojami palielināt viņa algu.

Muzeja vadītāja konkurss tika izsludināts pirms pusotra mēneša – 21. augustā, taču neatradās neviens, kurš gribētu strādāt šajā amatā. Tādēļ Biedrības vadība nolēma pagarināt to līdz 1. novembrim un paaugstināt topoša direktora algu pusotru reizi: no 1000 līdz 1500 eiro.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs paziņoja, ka jaunā direktora pienākumos nebūs tikai muzeja darba koordinēšana, darbības plānu un ziedojumu piesaistes stratēģijas izstrāde, bet arī "pozitīva muzeja tēla veidošana sabiedrībā". Kā principā var pozitīvi pasniegt informāciju par šādu muzeju, netiek precizēts.

Muzejs izdzīvo uz mirušo latviešu rēķina

Iepriekšējais muzeja direktors Gunārs Nāgels, kurš atradās šajā postenī no 2014. gada, aizgāja no amata 20. jūlijā domstarpību ar muzeja Biedrību dēļ.

Nāgels pastāstīja, ka iestāde izdzīvo uz bagāto ārzemēs dzīvojošo latviešu rēķina, kuri pēc nāves ziedo muzejam savu īpašumu, savukārt parasto ziedojumu ir maz. Pērn vien zaudējumi sastādīja ceturtdaļmiljonu eiro, bet kad muzejs pārvāksies uz jauno ēku, izmaksas tikai pieaugs. Tādos tempos muzeju sagaida izputēšana desmit gadu laikā.

Pasākums pie Okupācijas muzeja - Sputnik Latvija
Mirušie uztur Okupācijas muzeju: bijušais direktors par drīzo krahu un izputēšanu

Tādēļ nav brīnums, ka neviens nevēlas vilkt uz saviem pleciem tāda "aktīva" vadību, kuru latviešu nacionālisti dēvē par "Latvijas simbolu" un pastāvīgi izmanto politiskām spekulācijām. Latvija izvēlas noliegt, ka Baltijas valstu pievienošanās PSRS atbilda starptautisko tiesību normām un guva starptautisku atzīšanu. Savukārt mūsdienu Latvijas elite pārvērš nacistiskā režīma piekritējus "cīnītājos par valsts brīvību", atstājot nebūtībā padomju cīnītāju-atbrīvotāju varoņdarbu.

Kā jau iepriekš skaidroja Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības padomes kurators, bijušais Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs, Baltijas valstu iedzīvotāji pēc republiku pievienošanās PSRS kļuva par Padomju Savienības pilsoņiem ar visām tiesībām un pienākumiem, daudzi kļuva par eliti, tādēļ runas par šo valstu "okupāciju" ir pretrunā ar vēsturi.

Ziņu lente
0