20:45 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Pasažieri lidostā. Foto no arhīva

Jūs par agru atbraucāt ar čemodāniem: kā Latvijā atstumj reemigrantus

CC0 / Photo by Jon Tyson on Unsplash
Latvijā
Saņemt īso saiti
92

Tiem, kas pārceļas uz Latviju no ASV vai citām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, reemigrācijas process ir saistīts ar lielām birokrātiskām grūtībām.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Atbalsts reemigrantiem Latvijā darbojas likti – šādu secinājumu izdarījusi Laura Frīmena, kura pēc ilgu gadu dzīves ASV nolēma kopā ar vīru un diviem bērniem atgriezties dzimtenē. Birokrātisku grūtību dēļ visa ģimene jau ilgu laiku atrodas neskaidrā stāvoklī un grasās atgriezties Amerikā, vēsta LTV.

Latvijas pilsone Laura Frīmena nodzīvoja ASV 16 gadus, tur viņai ar vīru piedzima divi bērni, kuriem šobrīd ir četri un septiņi gadi. Par atgriešanos Latvijā sieviete prātojusi sen – viņa vēlējās, lai bērni tiktu audzināti viņas kultūras un valodas vidē. Šobrīd zēns un meitenīte nerunā latviski.

Pēc ilgām pārdomām ģimene tomēr nolēma pārcelties uz Latviju. Pirms aizbraukšanas no ASV tika izveidoti sakari ar reemigrācijas konsultantu, lai noskaidrotu, kādi dokumenti ģimenei ir jāsagatavo, pirms pārcelšanās. Taču sniegtā informācija izrādījās nepilnīga, un šobrīd visa ģimene ir iestrēgusi birokrātijā.

Noskaidrojās, ka, lai bērni iegūtu Latvijas pilsonību, mātei, kā valsts pilsonei, ir pienākums iesniegt bērnu dzimšanas apliecības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Turklāt ir jāpierāda dokumentu īstums.

"Lai to nokārtotu, visas dzimšanas apliecības ir jāsūta atpakaļ uz tiem štatiem. (…)Amerikā arī ir tā dokumentu birokrātija, tur sola divu nedēļu laikā [nokārtot dokumentus], tad mums vēl jāpārtulko, tad jāiet pie notāra un tad tikai jāiet pie Pilsonības un migrācijas dienesta… Vīrs jau divus mēnešus stāv rindā, lai noformētu uzturēšanās atļauju – un tikai uz pārrunām, lai to noformētu," pastāstīja sieviete.

Turklāt, kamēr bērni nesaņems personas kodu, viņus nepieņems pašvaldības skolā, nav iespējas pierakstīt viņus pie ģimenes ārsta.

"Tātad vecākiem jāpaliek mājās, jāpieskata bērni, jo nav jau viņus, kur sūtīt. Līdz ar to mēs darbu nevaram meklēt, socializēties, pilnveidoties," pasūdzējās Laura.

Dēļ tā, ka bērnus neņēma valsts mācību iestādēs, nācās iekārtot viņus privātskolā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) apstiprina, ka birokrātiskas grūtības šajā konkrētajā gadījumā pastāv, taču tās ir saistītas ar to, ka reemigrācija notikusi no ASV – valsts, kuras nav Eiropas Savienībā. Visas procedūras, kas saistītas ar pārcelšanos, kļūst apjomīgākas un sarežģītākas.

Iestādes priekšnieka vietniece Maira Roze šādos gadījumos iesaka konsultēties ar attiecīgas valsts vēstniecību, kura parasti palīdz nokārtot visas nepieciešamās formalitātes. "Lai, atbraucot jau ar somām, nav pārsteigumu, ka kaut kas nav izdarīts tanī valstī. Ieteikums arī tāds, ja ir dzimuši bērni – citas valsts pilsoņi, tad bērniem dubultpilsonību var nokārtot, jau braucot uz Latviju, lai, atbraucot šeit, bērnam visi dokumenti jau ir kārtībā," paziņoja Roze.

PMLP atzīst: iespējams, Lauras ģimenes gadījumā komunikācija ar pārvaldes ierēdņiem nav bijusi pietiekami auglīga.

Savukārt Laura un viņas tuvinieki, jūtoties nevajadzīgi Latvijā, tikmēr grasās atgriezties Amerikā.

Reemigrācijas programma

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, valsts saskarusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādāja speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

Tāpat Latvijā uzsākts pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Reemigrācijas programmas ietvaros šī gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Reģionālie koordinatori piedāvā reemigrantiem programmas Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā.

Atzīmēts, ka 79% reemigrantu dod priekšroku pilsētām un reģionālas nozīmes attīstības centriem, taču ir arī tie, kuri atgriežas nomaļākās vietās.

Lēmumu atgriezties Latvijā visbiežāk pieņem ģimenes ar bērniem, un noteicošais faktors ir izglītība – kur bērni mācīsies. Cilvēki atzīst, ka atgriezties mudina arī ilgas pēc ģimenes un bērniem.

Reemigrācijas programma Latvijā tiks turpināta: šiem mērķiem 2019. gadā tiks piešķirta papildu nauda. Daļa līdzekļu aizies valsts dotācijās 10 tūkstošu eiro apmērā tiem, kas spēs sniegt dzīvotspējīgu biznesa projektu.

Taču par galveno problēmu reemigranti joprojām sauc grūtības no jauna iekārtot savu dzīvi Latvijā, viņi gaida nopietnāku valsts un sabiedrības atbalstu adaptācijas laikā. un valsts ir gatava palīdzēt. Tostarp, viens no variantiem – speciālu nosacījumu izveidošana mājokļa iegādei.

Pēc temata

Daudzi interesējas, bet atgriežas tikai retais: reemigrācijas programma Latvijā
Dažkārt viņi atgriežas: Latgale plāno uzņemt 36 reemigrantu ģimenes
Nekāda darba Latvijā nav: reemigranti pusotru gadu meklē darbu

Galvenie temati