RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Ekonomikas pieaugums Latvijā bremzējas, turklāt straujāk nekā iepriekš prognozēts, pastāstīja Latvijas Bankā, kas jau trešo reizi samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam, vēsta LNT.
Ekonomiku bremzē svarīgāko Latvijas tirdzniecības partneru pieprasījuma krišanās, piemēram, Latvijas galvenajā eksporta nozarē – kokapstrādē. Tātad IKP pieaugumu nodrošina iekšējais pieprasījums – mājsaimniecību pieprasījums.
Pagājušā gada decembrī Latvijas Banka prognozēja Latvijas IKP pieaugumu 2019. gadā 3,5% līmenī, jūnijā šī prognoze tika mazināta līdz 2,9%, galvenokārt ārējo faktoru ietekmē, bet aktuālais novērtējums samazināts vēlreiz – līdz 2,5%.
Lai arī 2019. gada valsts budžets tika veidots, ņemot vērā optimistiskās IKP pieauguma prognozes, budžeta izpilde būs tuvu plānotajam, uzskata Latvijas Bankas eksperti.
Koriģēta arī 2020.gada prognoze – domājams, Latvijas tautsaimniecība augs par 2,6%, iepriekš runa bija par 3,1%. Taču jāņem vērā, ka valdošās globālās nenoteiktības apstākļos jābūt gataviem dažādai notikumu attīstībai. Lai arī šobrīd šķiet, ka nākamā gada budžets tiek būvēts uz pietiekami konservatīva plānotās izaugsmes scenārija, fakts, ka šā gada laikā IKP prognozes vairākkārt pazeminātas, liek būt piesardzīgiem arī attiecībā uz valsts izdevumiem nākamgad.
LB eksperti atzīmē, ka viens no galvenajiem nenoteiktības faktoriem ir Brexit. Iespējams, Latvija jau nākamgad būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā: Finanšu ministrija lēš, ka 2020.gadā Latvijas iemaksa var pieaugt par 23 milj.eiro. Tāpat valsts saņems mazākus līdzekļus no eirofondiem.
Latvijas Banka aprēķināja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES vidēja termiņa perspektīvā Latvijai izmaksās 0,8-1,7% IKP.
Iepriekš Saeimas deputāte Ļubova Švecova atzimēja, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā ir ārvalstu naudas patēriņš, nevis konkurences un uzņēmējdarbības attīstība.
