14:16 17 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1025
  • RUB70.8212
Televizors. Foto no arhīva

Kā Latvijā iekasēs televizoru nodokli: Holandes pieredze

CC0 / Unsplash
Latvijā
Saņemt īso saiti
160

Televizoru nodoklis, jeb valsts IKP apmēram piesaistīts budžeta finansējums, - Latvijā apspriež, kā uzturēt valsts medijus.

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Latvijā ir jāatrod mehānisms, kas nodrošinātu sabiedrisko mediju pastāvīgu finansējumu, lai tas nebūtu atkarīgs no politiskās situācijas un nedotu iespējas ietekmēt medijus, uzskata prezidents Egils Levits. Saeimas deputāti apspriedīs šo jautājumu pašreizējā darba sesijā, raksta avīze "Segodņa".

Pēc divus mēnešus ilgā vasaras atvaļinājuma Saeimas deputāti ir atgriezušies pie darba un ar divkāršu enerģiju sākuši risināt viņuprāt aktuālākās problēmas. Nese par tādu atzīts naudas trūkums sabiedrisko mediju vajadzībām, atgādināja avīze.

Trūkst līdzekļu

Valsts mediji, ko Latvijā, atdarinot rietumvalstis, pieņemts dēvēt par sabiedriskajiem, jau sen sūdzas par līdzekļu trūkumu. Latvijas radio darbinieki pat draudēja ar steiku. Situāciju pasliktina tas, ka 2018.gada jūnijā pieņemtie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi paredz elektronisko sabiedrisko mediju aiziešanu no komerciālās reklāmas tirgus. Tātad LTV un Latvijas radio zaudēs iespēju nopelnīt uz reklāmas rēķina.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas pārrauga valsts televīziju un radio, pirms mēneša lūdza to vajadzībām paredzēt vēl 10 miljonus eiro 2020.gada budžetā. NEPLP aicina valdību par izeju no reklāmas tirgus papildus piešķirt Latvijas radio 1,79 milj.eiro, LTV – 5,38 milj.eiro. Tāpat "atdeves palielināšanai" ierosināts piešķirt Latvijas radio 989 tūkst.eiro, LTV – 500 tūkst. Pie tam NEPLP vēlas, lai valsts atbalstītu līdzekļu piešķiršanu 1,6 milj.eiro apmērā programmu izlaišanai nepieciešamā aparātu studijas kompleksa nomaiņai.

TV kontrole

Ilgstošai stabilai valsts mediju pastāvēšanai finansējuma problēma ir jāatrisina radikāli, nepietiek laiku pa laikam pielikt naudas kompreses un dzēst darbinieku neapmierinātības ugunsgrēku ar iepriekš neieplānotu algu pieaugumu.

Citu starpā politiķi apspriež sabiedrisko mediju nodokļa ieviešanu. Tamlīdzīga kārtība ieviesta vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Nīderlandē, pēc būtības, ieviests televizora nodoklis. Katrai ģimenei, kam ir šī sadzīves iekārta, ik mēnesi ir jāsamaksā noteikta summa. Nauda tiek tieši nodota televīzijai, tātad, atšķirībā no Latvijas, tā patiešām ir neatkarīga no valsts un politiskajām partijām.

Taču cilvēkiem ir tiesības nemaksāt nodokli, norādot, ka televizora viņiem nav. Varasiestādēm ir tiesības to pārbaudīt. Īpaši aprīkotas automašīnas pilsētā apbraukāja no televīzijas atteikušos cilvēku mājas. No mašīnas tika izbīdīta antena, ko pavērsa pret "aizdomās turamo" dzīvokli un fiksēja, vai tajā ir ieslēgts televizors. Ja pārbaudes laikā tas strādāja, dzīvokļa saimnieks bija spiests maksāt vērā ņemamu sodu.

Visu frontei

Šī sistēma darbojās Nīderlandē aptuveni pirms 15 gadiem. Nav zināms, kā varasiestādes pārbauda televizora esamību tagad, digitalizācijas ērā, kad gandrīz visas televīzijas programmas tiek translētas internetā un tās iespējams noskatīties gan datorā, gan mobilajā tālrunī.

Šķiet, Latvijas politiķi saprot, ka tamlīdzīga nodokļa ieviešanu tauta sastaps naidīgi. Tātad, domājams, vispirms tiks izmēģinātas citas iespējas papildināt sabiedriskās televīzijas un radio budžetu.

Viena no tām – piesaistīt mediju finansēšanu konkrētam IKP apjomam. NEPLP iesaka noteikt to 0,17% apmērā no Latvijas IKP. Aptuveni tāpat, kā tas notiek aizsardzības izdevumiem – 2% IKP. Zināma loģika šeit ir, jo sabiedriskie mediji atrodas hibrīdkara avangardā.

Pēc temata

Latvijas valdība turpinās karu ar televīziju un internetu
LTV vadības atlaišanas patiesais iemesls: mediju neatkarības apdraudējums
Pirmais aprīlis ir tikai jaunnedēļ: satraukums sociālajos tīklos par LTV jauno šefu
NEPLP kļuvusi par politisko instrumentu: Līdaka pamet posteni Padomē

Galvenie temati