23:56 20 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1059
  • RUB70.7748
Jānis Reirs

Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
77

Ministriju prioritātēm nākamgad plānots piešķirt aptuveni 45 miljonus eiro, taču to pieteikumi sastāda gandrīz miljardu.

RĪGA, 3. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirms nedēļas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2020. gada budžets būs lielākais visā valsts vēsturē. Finanšu ministrija aprēķināja, ka nodokļu ienākumi budžetā palielināsies par aptuveni 600 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2019. gadu. Izskatās, ka ministrijas iztulkojušas šos paziņojumus pa savam. Budžeta pieteikumi nākamajam gadam palielinājušies gandrīz par 1 miljardu eiro, savukārt līdz 2022. gadam ministrijas pieprasījušas izdevumu palielinājumu vairāk, nekā par 2 miljardiem eiro.

Cik un kādiem nolūkiem prasa

Visu ministriju papildu prasību summa 2020. gadā, jeb, kā tos dēvē valdībā, "prioritāro pasākumu tēriņi", sastāda 935,5 miljonus eiro. 2021. gadā ministrijas pieprasījušas 1,82 miljardus eiro (neraugoties uz to, ka, saskaņā ar prognozēm, nodokļu ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugs par aptuveni 550 miljoniem eiro), savukārt 2022. gadā papildus nepieciešams piešķirt 2,14 miljardus eiro. Šī informācija ir iekļauta Finanšu ministrijas paziņojumā, kurš sagatavots valdībai un parlamentam. Šī informācija nonāks gan Saeimā, gan Ministru Kabineta izskatīšanai.

Politologs Raimonds Rublovskis
© Sputnik / Евгений Лешковский

Atgādināsim, ka bāziskie 2020. gada budžeta izdevumi ieplānoti 7,13 miljardu eiro apmērā. 2021. gadā tiem jāsastāda 7,33 miljardus eiro, 2022. gadā – 7,49 miljardus eiro. Speciālā budžeta izmaksas 2020. gadā ieplānotas 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021. gadā – 3,17 miljardi eiro, 2022. gadā – 3,34 miljardi eiro.

Līderis prasītā finansējuma papilinājuma summas ziņā ir Veselības ministrija. 2020. gadā tā prasa 279 miljonus eiro, 2021. gadā – 445 miljonus eiro, 2022. gadā – 606 miljonus eiro. Samērā lielu finansējumu prasa arī Izglītības un zinātnes ministrija – prioritāriem pasākumiem 2020. gadā tiek prasīti 128,7 miljoni eiro, 2021. gadā – 185,4 miljoni eiro, 2022. gadā – 218,8 miljoni eiro.

Satiksmes ministrija nākamgad prasa 123,2 miljonus eiro, 2021. gadā – 132,8 miljonus eiro, 2022. gadā – 154,8 miljonus eiro.

Ievērojama daļa ministriju budžeta prasību ir izdevumi, kas saistīti ar algu pieaugumu, konstatē Finanšu ministrijā. Ministriju projekti paredz būtisku ierēdņu skaita pieaugumu – 2020. gadā piedāvāts izveidot 806 papildu darbavietas, 2021. gadā – 1067, 2022. gadā – 1149.

Taču ir arī citi izdevumi, katrai nozarei tie ir specifiski. Tā, piemēram, Veselības ministrija prasa naudu ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamības palielināšanai (vairāk nekā 20 miljoni eiro gadā), kā arī pacientu nodevu samazinājumam par medicīnas pakalpojumiem (aptuveni 4 miljoni eiro gadā).

Izglītības uz zinātnes ministrija "zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai" līdz 29,9 miljonus eiro nākamgad un nedaudz vairāk par 30 miljoniem eiro katru nākamo gadu.

Satiksmes ministrija prioritāro pasākumu sarakstā atzīmē dotācijas pārvadātājiem par sabiedriskā transporta pakalpojumiem – 18,7 miljonus – nākamgad, 8,5 miljonus – 2021. gadā, 5,5 miljonus – 2022. gadā. Nedaudz virs 15 miljoniem 2020. gadā nepieciešams kompensācijai par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu, 2021. gadā – 16,2 miljoni eiro, 2022. gadā – 17,2 miljoni eiro. Autoceļu savešanas kārtībā programmai nākamgad nepieciešami 70 miljoni eiro, 2021. gadā – 80 miljoni, 2022. gadā – 117 miljoni eiro.

Virknē gadījumu ministriju budžeta prasības tiek dublētas. Tā, piemēram, Labklājības ministrija lūdz līdzekļus sociālās rehabilitācijas programmu uzlabošanai, kuras daļēji, 400 tūkstošu eiro apmērā, jau ir iekļautas Tieslietu ministrijas piedāvājumā. Tāpat narkotiku lietošanas apkarošanas pasākumu programma ir iekļauta gan Labklājības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas budžetā.

Pēc Finanšu ministrijas apkopotās informācijas, var secināt, ka patlaban 2020. gadam ieplānotā "fiskālā telpa", jeb papildu finansējumam pieejamo līdzekļu apjoms, vispār ir negatīvs – 25 miljonu apmērā. Ministrijā norāda, ka tas esot saistīts ar pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" parādsaistību iekļaušanu valsts budžetā. Pēc ministriju izdevumu pārskatīšanas 2020. gadā budžetā var izveidoties atlikums aptuveni 93 miljonu eiro apmērā. Taču 48 no tiem jau ir plānots novirzīt "vispārējās fiskālās telpas uzlabošanai", un tikai 45 miljonus piešķirt ministriju prioritātēm.

Ietaupīs uz "sociālo izdevumu" rēķina?

Izdevumu saskaņošanu ar ienākumiem Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš jau ir nosaucis par "interesantu, bet nevieglu darbu". Pēc valdības vadītāja sacītā, visas partijas piekrīt viena otrai, kad ministri runā par jaunu tēriņu nepieciešamību: "Visi partneri nāk ar pamatotiem argumentiem, taču grūtības ir tajā, ka jānonāk pie kompromisa… Papildu līdzekļu nepietiks absolūti visam."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja vēl tiešāk: "Saistībā ar veselības aprūpē nodarbināto atalgojuma palielināšanu varētu nākties pieņemt "nepatīkamu lēmumu"… Apzināmies, ka budžeta resursi var būt nepietiekami tam, kas būtu objektīvi nepieciešams."

Tas viss skan visnotaļ uztraucoši neseno paziņojumu kontekstā, kurus izteica izglītības un zinātnes ministre ("solītais algu palielinājums skolotājiem ir iespējams, samazinot skolēnu brīvpusdienas"), un veselības ministre ("iespējams, naudas solītajam medicīnas personāla algu palielinājumam nepietiks"). Un izskatās pēc ierasta scenārija. Partijas saņēma vietas parlamentā un valdībā uz solīto sociālo programmu uzlabojumu rēķina. Taču atkal aizmirst izpildīt solīto.

Pēc temata

Finanšu ministrijā aprēķināts, cik Latvijai izmaksās Brexit
Latvijas iedzīvotājiem atkal radušās problēmas ar naudu
Rīgas iedzīvotājiem pavaicās, kam lai iztērē 500 tūkstošus eiro
Neapliekamais minimums un mediķu algas: Kariņš risinās partiju ultimātus

Galvenie temati