10:54 16 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1007
  • RUB70.9456
Krievu valodas mācību grāmatas

Latvieši Twitter tīklā šokēti: 86% skolēnu izvēlas krievu valodu

© Sputnik / Андрей Иглов
Latvijā
Saņemt īso saiti
124

Kaismīga diskusija nesen iedegās Twitter tīklā pēc sašutušas sievietes publikācijas – viņa vēstīja, ka liela daļa audzēkņu skolās izvēlas krievu valodu kā otro svešvalodu.

RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Pie ļoti nepatīkama slēdziena nonākusi kāda Twitter lietotāja Ieva Kalniņa – izrādījies, ka skolēni Latvijas skolās nevēlas aizmirst krievu valodu un aktīvi apgūst to kā otru svešvalodu.

​"Sēžu sanāksmē un uzzinu - blakus angļu valodai kā 1.svešvalodai skolēni mācās otru - 12% vācu valodu, 1% franču valodu, 1% dažādas valodas un pārējie 86% krievu valodu. Vai Latvija vispār ir ES valsts? Krievu valodu, protams, var mācīt, bet ES vajadzētu zināt  vēl kādu ES valodu," savu sašutumu steidza paust citiem sociālā tīkla apmeklētājiem Ieva Kalniņa.

Sašutušās sievietes tvītu pavadīja asa diskusija. Komentētāju viedokļi bija dažādi – dažs uzskata, ka krievu valoda noteikti jāzina un tur nav nekā pārsteidzoša, cits iegalvoja, ka to nav jēgas mācīties.

Daži atgādināja pedagogu trūkuma problēmu.

​"Vairāk kā 90% LV skolu kā 2.svešvalodu spēj piedāvāt tikai vācu vai krievu val. Šī iemesla dēļ mācījos vācu val., kuru tomēr 2 reizes gadā izmantoju atšķirībā no krievu val. Franču un spāņu valodās runāju daudz biežāk, bet tās kā 2.svešvalodas praktiski nemāca," pastāstīja Linda Mazure.

​"Ja tāds satraukums par valodu, tad "blakus" vietā būtu jābūt "līdztekus". Otrais - vai esat painteresējusies, cik ir krievu valodas skolotāju vs franču, piemēram? Cik Rīgas vidusskolās to māca?" nelielu pareizrakstības mācību publikācijas autorei sniedza žurnāliste Sanita Jemberga.

Taču lielākā daļa komentētāju bija vienisprātis – krievu valoda Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešama, lai arī pauda dažādus argumentus.

​"Darba tirgus (juristi) parāda, ka krievu valoda mums ir ļoti nepieciešama. Pati ņemu tagad privātstundas, jo ar angļu un franču nepietiek. Un krievu valoda tomēr ir kultūras vērtība! Abažaju," atzīmēja lasītāja ar lietotājvārdu Liga Riga, lai arī viņai nekavējoties iebilda, ka kultūras vērtība esot jebkurai valodai.

Matīss Jēkabsons pauda pārliecību, ka latviešu un krievu valodas paralēli jāapgūst jau bērnībā. Par to viņš bija spiests uzklausīt sažas nacionālpatriotu dzēlības.

​"Nu tieši tādēļ mums ģimenē abi bērni no dzimšanas mācās latviešu un krievu valodas, bet skolā vecākā šobrīd mācās angļu, bet klāt ņems vēlāk franču. Ja ģimenē nav labi iemācīta krievu, no kuras neizbēgt, tad, protams, ka to mācās skolā," pastāstīja Matīss Jēkabsons.

​"Tiem kas netaisās pamest Latviju, šobrīd ir četras jēdzīgākās - angļu, krievu, lietuviešu, igauņu. Tiesa nezinu kas būs pēc brexit," uzskata komentētājs ar lietotājvārdu Fau2.

​"Es esmu priecīgs, ka kopš 5. klases mācījos krievu valodu, māku kirlicu un kaut ko nobubināt arī pie vajadzības. Vajadzība darbā ir bieži un žēl, ka nemāku daudz labāk. 2 draugi, kas mācījās vācu valodu, nekur viņu nelieto un atcerās tik vienu dzejolīti no galvas," atzīmēja lietotājs kāķis.

​"Sensenos laikos, kad man 5. klasē bija jāizvēlas, vai mācīties krievu, vai vācu valodu kā otro svešvalodu, es pati izvēlējos krievu, kaut gan puse klases un pārējās 4 paralēlklases izvēlējās vācu, jo apzinājos, ka, dzīvojot Latvijā, krievu valoda man sadzīvē varētu noderēt vairāk," paziņoja Marta Starka.

​"Lietuvā, kur to krievu nav, tāpat izvēlas mācīties krievu. Parasti izvēli nosakot vecāki, vadoties no praktiskiem apsvērumiem - Rietumiropā var iztikt ar angļu valodu, arī Vācijā, krievu noder Austrumeiropā un bijušā PSRS telpā," Jānis Mednis kā piemēru izmantoja kaimiņvalstu pieredzi.

Tika pieminēts arī fakts, ka krievu valodas prasmes var dāvāt profesionālo izaugsmi.

​"Labi zinot krievu valodu ir vieglāk mācīties daudzās profesijās. Netā pieejami daudzveidīgi bezmaksas materiāli, grāmatas. Tas atvieglina mācīšanos. Es nevienu stundu mācīties augstskolā nepvadīju bibliotēkā. Ātri atradu vajadzīgo grāmatu un gramatā nepieciešamo nodaļu, citātu", pastāstīja V. Gricaičuks-Puriņš.

​"Ja Rīgā pusei iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu ir zināma loģika to mācīties. Var jau protams par spīti mācīties vācu vai japāņu," sarkastiski atzīmēja Jānis Rudzupuķe.

​Vien nedaudzi sarunas dalībnieki vēstīja, ka krievu valoda viņiem nav noderējusi un tai nav nekādas jēgas.

"Diemžēl arī biju spiests mācīties krievu val., jo vācu valodu nemaz nepiedāvāja. Lieki teikt, ka līdz šim jēga no krievu valodas nav bijusi..." atzīmēja Jānis.

​"Jāmācās angļu + vienu no vācu/spāņu/ķīniešu. Krievijai nav nākotnes, priekš kam to valodu?" Jāņa Dombravas garā atbildēja lietotājs Fikseris.

​Savukārt Edgars Prancāns skatās vēl tālāk un piedāvā ieviest programmēšanas valodu apguvi.

​"Ko nu vairs par konvencionālajām valodām - labāk lai mācās python un swift!" raksta kodu mīļotājs Edgars.

​"Iespējams, tas parāda tauras attieksmi Eiropas Savienības nākotnei. Visoptimistiskākie mācītos visaptverošāko Nākotnes Riropas valodu- arābu," pieļāva Valters Korālis.

Protams, sarunā tradicionāli tika pieminēta okupācija.

​"Ieviņ, ir divas lietas: 1) Latvija joprojām okupēta un kolonizēta: 2) mūsu ģeogrāfisko stāvokli mainīt nav iespējams!" noskumis atgādināja Aivars.

Pēc temata

"Kas tad bērnam jādara": latvieši sūdzas par krievu valodas nepieejamību
Lingvists: latvieši un krievi "vienojušies", ka krievu valoda ir prestižāka
Aug jauna Latvijas nīdēju paaudze? Kāpēc tas nav kauns – runāt krieviski
Latvieši būs zaudētājos: bizness vēlas krievu valodas atgriešanos skolās

Galvenie temati