21:18 20 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Meitenes siluets

Viņķele izteica viedokli par garīgi slimo cilvēku stāvokli Latvijā

© pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
51

Psihiatrijas jomai Latvijā ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas, kamēr garīgi slimus cilvēkus turpinās ievietot slimnīcās uz 30 dienām, sazāļot un laist ārā, it kā nekas nebūtu noticis, nekas nemainīsies.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka par garīgi slimu cilvēku problēmām valstī runā nelabprāt, jo tā ir ļoti delikāta tēma, kura prasa rūpīgu izskatīšanu. Par to viņa pastāstīja radio Baltkom intervijā.

Kopumā, pēc ministres sacītā, aina Latvijas psihiatrijā ir bēdīga. Problēmu šajā jomā ar naudu vien nav iespējams atrisināt. Cilvēks, kuram ir šizofrēnija vai depresija, ne vienmēr dalās savos pārdzīvojumos. Sabiedrība novēršas no šādām personām, dēvējot viņus vienkārši par nenormāliem. Bieži vien šādi cilvēki nevar iekārtoties darbā.

Viņķele norādīja, ka Latvijā šobrīd ir dzīva vecā prakse, kad slimniekus vienkārši ieslēdz slimnīcā uz 30 dienām, sazāļo, un pēc tam, it kā nekas nebūtu noticis, palaiž mājās. Nekāda izārstēšanās nenotiek, un dzīvot slimniekiem nekļūst vieglāk. Šai jomai ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas, nepieciešami stacionāri un kompensējamās zāles, šobrīd par šādu attīstību runāt ir par agru.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, katru gadu ar tiesas lēmumu noziedznieki, kuri atzīti par garīgi slimiem, nonāk nevis cietumā, bet gan slimnīcās, vai arī viņiem vispār nozīmē tikai vizītes pie psihiatra. Taču valstij nav vienota īpaši bīstamu personu reģistra, un nav kontroles pār viņu ārstēšanos. Nokļūstot brīvībā, šie cilvēki var atkal pastrādāt noziegumu, pat nogalināt.

Saskaņā ar statistiku, katru gadu piespiedu ārstēšanai tiek nosūtīts vairāk nekā simts cilvēku. Sakarā ar to, ka šie cilvēki ir atbrīvoti no kriminālatbildības slimības dēļ, viņu dati nenonāk sodu reģistrā, tātad pacients var brīvi pārvietoties, mainot savu dzīvesvietu.

Sociālie tīkli
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Nedz ātrā palīdzība, nedz policija nezina īpaši bīstamu pacientu adreses. Starp citu, pērn Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests lūdza policijas palīdzību 7106 reizes. Psihiatri, kuri strādā ar agresīviem pacientiem, nezina, kādu tieši noziegumu pastrādājis viņu pacients.

Tuvākajā laikā situācija var pasliktināties, jo Latvija sākusi izpildīt ANO Konvenciju par invalīdu tiesībām uz neatkarīgu dzīvi. Plānots, ka līdz 2020. gadam sociālās aprūpes iestādes pametīs 700 cilvēki, no kuriem 400 ir garīgi traucējumi. Šajos centros nav personu, kuras pastrādājušas noziegumus. Taču ir daudz tādu, kuri var kļūt agresīvi bez regulāras zāļu lietošanas.

Pēc temata

Jaunatne ir apdraudēta: Latvija – otrajā vietā ES pašnāvību skaita ziņā

Galvenie temati