10:42 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Piena iepakošanas līnija. Foto no arhīva

Ārzemnieki izpirkuši: Latvijā paliek aizvien mazāk nacionālo uzņēmumu

© Sputnik / Nikolai Khizhnyak
Latvijā
Saņemt īso saiti
359

Vai "Smiltenes piens" pārdošana kļūs par kārtējo uzņēmuma zaudējumu Latvijas nacionālajos aktīvos.

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Kopš augusta sākuma kļuvis zināms, ka Latvijā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma "Smiltenes piens" īpašnieki grasās pārdot savas akcijas. Kā vēsta Press.lv, tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka Latvijas kompānijas, kuras nodarbojas ar pārtikas produktu ražošanu, nonāks jaunu īpašnieku, bieži ārzemnieku rokās.

Gita Mūrniece, viena no "Smiltenes piens" īpašniecēm, pastāstīja Db.lv, ka jau vairākus gadus saņem piedāvājumus par kompānijas iegādi, taču vēlas, lai par jauno īpašnieku kļūst uzņēmums ar vietējo kapitālu. "Smiltenes piens" pārdošanu viņa skaidroja ar to, ka oktobrī iziet pensijā.

Saskaņā ar dažiem datiem, piena pārstrādes uzņēmuma akcijas varētu iegādāties SIA AS900, kura pieder Armandam Kovaldinam, kurš ir arī 15% akciju īpašnieks uzņēmumā SIA "Olaines enerģija" un koģenerācijas stacijas īpašnieks Olainē. Taču šis jautājums pagaidām nav izlemts.

2018. gadā "Smiltenes piens" apgrozījums sastādīja 19 miljonus eiro, kas ir par 6,8% vairāk nekā 2017. gadā. Tai pat laikā kompānijas peļņa palielinājusies par 6,3% - līdz 870 393 eiro.

Vērts atzīmēt, ka Smiltenes uzņēmums nav vienīgais, kurš 2019. gadā nomainīs īpašniekus. Tā, piemēram, jūnijā kļuva zināms, ka "Cido grupa", kuras īpašnieki ir dāņi, iegādāsies alusdarītavas rūpnīcu "Bauskas alus".

Bauskas rūpnīca pēdējo gadu laikā panākusi labus rezultātus, un nozares uzņēmēji ir noraizējušies, ka tā varētu piedzīvot tādu pašu likteni, kā "Lāčplēša alus" un "Līvu alus", kuri pēc īpašnieku maiņas kļuva par "Cido grupa" daļu. Abu alus marku ražošana beigās tika pārcelta ārpus Latvijas.

Tādā pašā situācijā nonāca vēl viens Latvijā lielākais alus ražotājs "Aldaris". Pēc īpašnieka maiņas, ražošana arī daļēji tika pārcelta uz kaimiņvalsti, tik samazināts darbinieku skaits un ražošanas apjoms.

Pēc temata

Kas vēl Latvijā runā 10 valodās: ēdināšanas nozare priecājas par strādniekiem no Indijas
Alkoholiķus glauda pa galvu, bet strādnieku nav: problēmas Baltijas valstīs ir līdzīgas
Ja pacels algu – pārstāj strādāt: kafejnīca sūdzas par "slinkajiem" latviešiem
Tikai jāiedod 1000 eiro alga: Latvijā cenšas piecelt strādniekus no dīvāna

Galvenie temati