RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Ministru kabinets sēdē 13.augustā apstiprinājis grozījumus noteikumos Nr.281, kuri regulē vispārējās vidējās izglītības valsts standartu, mācību priekšmetu standartus un izglītības programmu paraugus, vēsta lsm.lv.
Grozījumi veikti Izglītības likuma īstenošanas ietvaros, kas paredz mācību pāreju uz latviešu valodu vidusskolās.
Iepriekš MK noteikumi Nr. 281 saturēja normu par iespēju izmantot bilingvālās izglītības programmas mazākumtautību skolās. Tagad tā ir svītrota.
Dokuments stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Bilingvālo izglītības programmu likvidācija ritēs pakāpeniski: 10. un 11. klasēs to veiks līdz 2020.gada 31. augustam, 12.klasēs – līdz 2021.gada 31.augustam.
Mācību process noritēs latviešu valodā, taču skolas var iekļaut programmās atsevišķus priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautību dzimto valodu un nacionālo identitāti.
Detalizēta informācija par izmaiņām tiks sniegta valdības preses konferencē 21.augustā.
Noteikumi jaunajā redakcijā paredz arī citas izmaiņas, piemēram, kā atsevišķa izglītības saņemšanas forma izdalīta tālmācība.
Krievi nav samierinājušies
2018.gada 22.martā Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja bilingvālo skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā.
Lēmumu likvidēt mazākumtautību izglītības programmas negatīvi uztvēra gan minoritāšu pārstāvji un tiesībsargi, gan izglītības eksperti, kuri uzsver: izmaiņas negatīvi ietekmēs nelatviešu skolēnus.
Krievu skolu aizsardzības štābs un Latvijas Krievu savienība organizēja plašus protesta mītiņus. Pēdējā masveida akcija notika 2019.gada 1.maijā.
Neskatoties uz protestiem un tiesībsargu argumentiem, Latvijas Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās sistēmas likvidācija valsts vidējā izglītībā ir likumīga. Tomēr ST nolēma, ka jautājums jāizskata atsevišķi privāto skolu aspektā.
Tiesībsargi piesaista starptautisko organizāciju uzmanību mazākumtautību tiesību ievērošanas problēmām Latvijā. Piemēram, EDSO kontrolēs jaunā izglītības likuma ietekmi uz Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Taču EDSO, ANO un citas starptautiskās institūcijas var tikai sniegt rekomendācijas Latvijai, ko valdība sekmīgi ignorē.
