19:49 14 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1031
  • RUB70.8543
Valsts policija. Foto no arhīva

Krāpšanās miljonu eiro apmērā: policija Latvijā pārmeklējusi septiņas elektrostacijas

© Flickr/ Valsts policija
Latvijā
Saņemt īso saiti
58

Valsts policija šobrīd izmeklē septiņus kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Latvijas Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veica kratīšanas septiņās elektrostacijās visā Latvijā sakarā ar aizdomām par krāpšanos ar valsts atbalsta līdzekļiem. Par to paziņoja telekanāla ТV3 ziņu dienests.

Vēja ģeneratori
© Sputnik / Алексей Павлишак

Visas septiņas stacijas, kurās tika veiktas kratīšanas, ir OIK valsts atbalsta sistēmas shēmas sastāvā, kuras ietvaros valsts no līdzekļiem, saņemtajiem par piegādāto elektroenerģiju, sniedz papildu finanšu atbalstu elektrostacijām, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem. Tā dēvēto "zaļo enerģiju".

ONAP veica kratīšanu septiņos uzņēmumos – divos Rīgā, kā arī Tukuma, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novadā. Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu vērtējumu, valstij varēja tikt nodarīti zaudējumi, kuri mērāmi vairākos miljonos eiro.

Pēc telekanāla datiem, kratīšanas veiktas uzņēmumos, kas saistīti ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu. Tostarp "Brocēnu enerģijā", kura akcionārs ir pašvaldības uzņēmums "Brocēnu siltums".

Pašvaldību kompānijas vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija viesojusies pie siltumenerģijas piegādātāja, taču atteicās sniegt plašākus komentārus. Savukārt Mārtiņa Reisona tēvs – Juris Reisons – apstiprināja, ka kratīšanas notika vienlaikus piecās ar viņa dēlu saistītās stacijās.

Saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Valsts policija, šobrīd notiek izmeklēšana septiņos kriminālprocesos par iespējamajiem pārkāpumiem OIK finansēšanas shēmā. Pieci procesi sākti sakarā ar krāpšanās faktu, viens – par krāpšanās mēģinājumu, vēl viens – sakarā ar ļaunprātīgas dienesta stāvokļa izmantošanas faktu.

Aizdomās turamais visos šajos procesos ir viens cilvēks. Procesuālas darbības ir iesāktas arī attiecībā uz juridiskajām personām, kuras figurē lietā. runa varētu būt par piespiedu likvidāciju, darbības ierobežošanu, īpašuma konfiskāciju vai arī naudas piedzīšanu no uzņēmumiem.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.

2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.

Vēl lielākas kaislības ap OIK sakaitējās 2018. gada sākumā, kad mainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam iedzīvotāji apmaksāja OIK 2,679 eiro apmērā par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs nebija pastāvīgs lielums visiem patērētājiem, tās apjomu veidoja konstantā un mainīgā daļa. Pastāvīgais elements tiek noteikts atbilstoši pieslēgumam, bet mainīgais ir proporcionāli atkarīgs no elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu dažos gadījumos patērētāju rēķini pieauga par 60%.

Pēc tam valdībā sākās diskusijas par iespējām atcelt OIK sistēmu.

Pēc temata

Lielākā afēra Latvijā: kā OIK grauj valsts ekonomiku
Ekonomikas ministrija: OIK atcelšana dārgi izmaksās Latvijas iedzīvotājiem
Ašeradens izmeklēs pats sevi: OIK izmeklēšanas komisijas sastāvs izraisījis strīdus
Kariņš pastāstījis, cik izmaksās OIK atcelšana no marta beigām

Galvenie temati