08:01 18 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1076
  • RUB73.3855
Ziemeļu forts Liepājā

Latviju noskalo jūra? Ministru Kabinets gatavojas evakuēt piekrastes iedzīvotājus

фото Игорь Бобров
Latvijā
Saņemt īso saiti
96

Ja kāds domā, ka postažas gadījumā pie viņa kāds nekavējoties ieradīsies un izglābs, tad jāsaka, ka viņš kļūdās: valsts uzveļ iedzīvotājiem rūpes par sevis glābšanu – visādā gadījumā iespējamās katastrofas pirmajās dienās.

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Nākotnē Latvijai nāksies saskarties ar nepieciešamību evakuēt jūras piekrastes teritoriju iedzīvotājus.

Tam pievērsa uzmanību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji visaptverošās valsts aizsardzības koncepcijas apspriešanas laikā valdībā, vēsta DB.lv.

Slīcēju glābšana…

Ministrijā norāda, ka jūras krastu erozija, sevišķi Kurzemē, notiek jau sen. Latvijas piekrastē 120 kilometros krasts ik gadu atkāpjas par 0,1-0,5 metriem, 50 kilometros jūra iekaro 0,6-1,5 metrus gadā, un 10 kilometru kopsummā sauszeme atkāpjas ar ātrumu 1,6-3,5 metri gadā. Speciālisti norāda, ka erozijas process Latvijā tikai pastiprinās – cilvēciskā faktora dēļ, kā arī klimata izmaiņu dēļ.

Ir aprēķināts, ka līdz 2060. gadam Latvijas teritorija samazināsies par aptuveni 9,2 kvadrātkilometriem. Pirmajā acu skatienā tas izskatās nedaudz, taču klimats mūsu reģionā mainās neticami ātri, tādēļ 2014. gada aprēķinus drīzumā nāksies pārskatīt.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks paslavēja ministriju par labu darbu civilās aizsardzības plānu sastādīšanā, kuri it vispārējās aizsardzības koncepcijas daļa. Sistēma tiks pārskatīta un  papildināta katru gadu.

Ja kāds domā, ka nelaimes gadījumā, pie viņa kāds nekavējoties ieradīsies un izglābs, tad viņš kļūdās. Valsts uzveļ rūpes par sevis glābšanu iedzīvotāju pleciem – visādā gadījumā iespējamās katastrofas pirmajās dienās. Piemēram, pēc aizsardzības ministra sacītā, iedzīvotājiem pašiem jāparūpējas par ūdens un pārtikas rezervēm vismaz uz trīs dienām, jo ārkārtas situācijā valsts nespēs nekavējoties sniegt viņiem palīdzību.

Kamēr ūdens lēnā gara noskalo valsti, Latvija jau ir paguvusi saskarties ar citu postažu – ugunsgrēkiem. Meža ugunsgrēku vidējā platība šogad sastādīja 2,95 hektārus, salīdzinot ar 0,63 hektāriem 2017. gadā, liecina Valsts mežu dienesta dati par 2018. gadu.

Vēl ir laiks iesniegt piedāvājumus

Sputnik Latvija jau ir rakstījis par to, ka 17. jūlijs ir pēdējā diena, kad jebkurš Latvijas iedzīvotājs var atsūtīt savus papildinājumus un vēlmes visaptverošajai valsts aizsardzības koncepcijai. Runa ir par izmaiņām trīs likumos: par nacionālo drošību, par mobilizāciju un par ārkārtas situācijām.

Termometrs pie loga. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Likumprojektu un tā anotācijas var atrast Aizsardzības ministrijas mājaslapā sadaļā Dokumenti. Piedāvājumus var nosūtīt uz elektronisko adresi kanceleja@mod.gov.lv.

Koncepcijā ir runa ne vien par valsts aizsardzības militārajiem aspektiem kara draudu gadījumā, bet arī par nepārtrauktas dzīvībai svarīgu preču un pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, mobilizācijas un evakuācijas pasākumu veikšanu. Par svarīgiem valsts aizsardzības lietās ir atzītas valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolās, sabiedrības informēšana, pilsoniskā aizsardzība, psiholoģiskā aizsardzība, stratēģiskās komunikācijas un tautsaimniecības dzīvotspēja.

Taču klimata izmaiņu un ar to saistītām kataklizmām pēdējā laikā arī tiek veltīta arvien lielāka uzmanība.

Pēc temata

Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis
Lauksaimnieki Lietuvā pārdomā modificētu kultūru audzēšanas iespējas

Galvenie temati