00:13 22 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1226
  • RUB70.7370
Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas.

"Vai nebaidies staigāt pa mūsu, latviešu ielām?": antisemītisms Latvijā ir dzīvs

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
72

Agresīvi noskaņoto iedzīvotāju loks gaida, kad kāds viņiem teiks "drīkst", un tad nav izslēgts, ka atkārtosies baismīgie pagātnes noziegumi, ir pārliecināts antifašists Josifs Korens.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Latvijas antifašistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājam Josifam Korenam pašam nereti gadās saskarties ar dažādākajām antisemītisma izpausmēm, tāpēc viņš netic oficiālajai nostādnei par to, ka Latvijā minētās problēmas nav. Savu viedokli viņš pastāstīja intervijā Sputnik Latvija.

"Antisemītisms ir mūžīgs, tas ir pastāvējis, pastāv un pastāvēs.

Es neticu oficiālajai statistikai, kas pauž: Latvijā ir teju vai pats zemākais antisemītisma līmenis, jo pats esmu ebrejs, un man bieži nākas saskarties ar tā izpausmēm," pastāstīja antifašists.

Viņš uzskata, ka oficiālie dati iznāk tāpēc, ka reitingus sastāda cilvēki, kuri paši par sevi nevar saskarties ar antisemītisma izpausmēm.

"Kad man nāk klāt latvietis vai krievs un saka, ka viņš ar to nekad nav saskāries, es prasu: "Interesanti, kāpēc tev neviens nesaka "žīdu purns".

Diemžēl man nākas ikdienas dzīvē dažkārt vienkārši saskarties ar nevērīgu attieksmi, bet dažkārt pat ar tādu: "Vai tev, žīdu purns, nav bail staigāt pa mūsu, latviešu, ielām." Tāpēc es tādai statistikai neticu," uzsvēra Korens.

Latvijas varasvīru pūles cīņā ar padomju pagātni, tostarp arī pastāvīgās runas par Uzvaras pieminekļa demontāžu situāciju tikai pasliktina. Korens uzskata, ka tādējādi tiek radīti precedenti, līdzīgi tiem, kuri veidojās 1941.gadā, kad agresīviem cilvēkiem teica "drīkst" un viņi sāka slepkavot.

"Viņi sapratīs, ka ir zirgā, un vienā jaukā dienā kāds viņiem atļaus," ir pārliecināts Josifs Korens.

Piemiņa par noziegumiem

Iepriekš vēstīts, ka 4. jūlijā pa Rīgas ielām devās sēru "Dzīvo gājiens" ebreju tautas genocīda upuru piemiņai – 1941. gada 4. jūlijā fašisti un viņu līdzskrējēji sadzina ebrejus Rīgas Horālās sinagogas ēkā un aizdedzināja to.

Liela daļa sēru pasākuma dalībnieku ikdienas dzīvē cenšas pastāstīt jaunajai paaudzei par Otrā pasaules kara baismīgajiem noziegumiem, taču ceremonijā piedalījās ari liels skaits latviešu politiku, kuri visiem spēkiem attaisno traģēdijas līdzdalībniekus.

Informācija par gājienu – Sputnik Latvija reportāžā.

Pēc temata

DW: kā Latvija apvieno leģionāru maršus un Holokausta upuru piemiņas dienu
Aizmirst nedrikst: visā pasaulē atceras holokausta upurus
Vai Cukurs piedalījās Holokaustā? Latvijas ebreju kopiena iepazīsies ar lietas materiāliem
"No idealizācijas līdz devalvācijai viens solis": sociālie tīkli apspriež Levitu

Galvenie temati