04:42 22 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1226
  • RUB70.7370
Šorīt veterāņi devās nolikt ziedus pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem

Rīga atceras: 22. jūnijā simtiem cilvēku sapulcējās pie pieminekļa Atbrīvotājiem

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
Jevgēņijs Ļeškovskis
61

1941. gada 22. jūnija rītausmā vācu armija ar visu savu spēku uzbruka padomju zemei: sākās Lielais Tēvijas karš.

RĪGA, 22. jūnijs – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Sestdien, 22. jūnijā, Rīgā notika ziedu vainagu nolikšana pie pieminekļa Atbrīvotājiem. Šajā dienā Krievijā un daudzās bijušajās padomju republikās atceras Lielā Tēvijas kara baiso sākšanas laiku, kurš aiznesa miljoniem dzīvību.

Vairāk nekā 200 cilvēku šogad ieradās pie pieminekļa Atbrīvotājiem, lai noliktu vainagus un ziedus.

Церемония возложения венков к памятнику Освободителям Риги в День памяти и скорби
© Sputnik / Sergey Melkonov
Vainagu nolikšanas ceremonija pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem

Šeit tradicionāli bija Krievijas un Baltkrievijas vēstniecību pārstāji, Latvijas Krievu savienības (LKS) un Latvijas Sociālistiskās partijas aktīvisti, daudzi sabiedriskie aktīvisti, piemēram, no Latvijas Krievu kopienas, Rīgas Krievu kopienas, organizācijas "Ziemeļu straume".

Šīs dienas priekšvakarā nevienaldzīgi cilvēki organizēja pie pieminekļa talku un sakārtoja teritoriju, ar ko, starp citu, galvaspilsētas varasiestādes nodarbojas slinki un reti.

Церемония возложения венков к памятнику Освободителям Риги в День памяти и скорби
© Sputnik / Sergey Melkonov
Šorīt vairāki simti cilvēku devās nolikt ziedus pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem

Kas ir simboliski, šogad nolikt ziedus pie pieminekļa 22. jūnijā bija ieradušies vairāk cilvēku, nekā parasti šajā atceres dienā. Daudzi teica sekojošus vārdus: Latvijā arī mums pieteica karu – tagad, 21. gadsimtā, par mūsu pieminekli Atbrīvotājiem, kuru ir svarīgi pasargāt nākotnes dēļ.

Neaizmirsīsim

Organizācijas "Ziemeļu straume" līderis Oļegs Sisoļatins Sputnik Latvija intervijā paziņoja, ka diemžēl karš joprojām nav beidzies.

"Latviešu nacionālisti ļoti brieži spriedelē, redzies, Latvijā karš beidzās 1991. gadā. Tad nu lūk, runājot viņu valodā, atbildēšu: karš, diemžēl nav beidzies. Neonacisti, kuri guvuši domubiedru-parlamentāriešu atbalstu, alkst pēc revanša, sapņojot, iesākumam, nojaukt pieminekli Atbrīvotājiem Rīgā, un pēc tam – kā lai zina…" uzsvēra Sisoļatins.

На Церемонию возложения венков к памятнику Освободителям Риги пришли ветераны
© Sputnik / Sergey Melkonov
Šorīt vairāki simti cilvēku devās nolikt ziedus pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem

Viņš piedāvāja izveidot Pieminekļa Atbrīvotājiem aizsardzības komiteju un pauda pārliecību par to, ka šajā komitejā iestāsies arī daudz parastu aktīvistu, kā arī sabiedrības organizāciju.

"Jā, Latvijas ĀM saka, it kā pieminekli nenojauks, to aizsargā dažādi starptautiski dokumenti, taču ticības šīs struktūras pārstāvjiem nav nekādas. Un vispār, mums jau valstī tik daudz ko ir apsolījuši neatkarīgas Latvijas gados, un pēc tam par visu aizmirsa, ka var droši izdarīt attiecīgus secinājumus. Un, kas attiecas uz 22. jūniju, tad mēs atceramies un neaizmirsīsim. Un izdarīsim visu, lai šo baiso datumu neaizmirstu arī mūsu bērni," noslēgumā sacīja Sisoļatins.

Pēc temata

Melbārde: ja pieminekli nojauks, problēma neizzudīs
Krievijas vēstniecību plānots uzaicināt Saeimas debatēs par Uzvaras pieminekļa likteni
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar
Tālāk krieviem atliek tikai uzšuves uz piedurknēm: Rīgā strīdas par pieminekļa likteni

Galvenie temati