Latviešu ārsti nevēlas mācīties krievu valodu: arodbiedrība nākusi klajā ar paziņojumu

CC0 / pixabay / В кабинете врача
В кабинете врача - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas Veselības ministrijas plāni izstrādāt stingrākas prasības ārsta profesijas pārstāvjiem – ieviest obligātu prasību pārvaldīt divas svešvalodas sadzīves līmenī – ārstu deficīta apstākļos ir nesamērīgas, uzskata arodbiedrības pārstāvji.

RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Veselības ministrija plāno iekļaut jaunajā ārsta profesijas standartā prasību pārvaldīt divas svešvalodas līdztekus latviešu valodai, norāda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). Arodbiedrība iebilst pret ministrijas plāniem, norādot, ka tādējādi VM paver ceļu ārzemju ārstiem, liecina informācija LVSADA vietnē.

Arodbiedrība uzskata, ka obligāta prasība pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī neuzlabos ārsta galveno uzdevumu – iespējami labāk ārstēt valsts iedzīvotājus, un šī prasība ir nesamērīga.

"Nav šaubu, ka valodu zināšanas paver plašāku apvārsni. Taču šinī gadījumā ir runa par ko citu: izskatās, ka ārstam papildus viņa tiešajiem pienākumiem grib uzkraut arī tulka funkcijas. Tāda pieeja no valsts puses nepadarīs pievilcīgāku  jau tā pietiekami sarežģīto profesiju," norādīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

В операционной - Sputnik Latvija
Viedoklis
Vai krievvalodīgie mediķi ārstēs latviski runājošos patriotus?

LVSADA pauda bažas par to, ka prasība ārstiem obligāti sazināties vismaz divās svešvalodās liecina par plānu jau drīzumā iepludināt Latvijā lielāku viesstrādnieku skaitu. Taču tādā gadījumā valdībai vēl jo vairāk būtu jārūpējas par valsts valodas stiprināšanu, nevis tā vietā jāuzkrauj  ārstiem viņu profesijai neraksturīgas funkcijas.

Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par mediķu trūkumu slimnīcās – algas valstī nav lielas, iepriekšējās paaudzes personāls pakāpeniski aiziet pensijā, bet jaunie augstskolu absolventi nereti pēc diploma saņemšanas tūlīt dodas strādāt uz ārzemēm. Kadru trūkuma problēmu palīdzētu atrisināt šķēršļu mazināšana darbiniekiem no citām valstīm, piemēram, Baltkrievijas vai Ukrainas, taču varasiestādes nesper nekādus soļus šajā virzienā. Galvenais šķērslis citu tautību ārstiem ir latviešu valodas prasmes.

Pašreizējos apstākļos slimnīcas dara, ko spēj, - ārsti strādā virsstundas, NMPD samazina mediķu brigādes, daži cenšas stimulēt pašus mediķus meklēt jaunus darbiniekus, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā janvārī sāka darbu akcija: atved draugu un saņem 150 eiro.

Ziņu lente
0